Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Zināšanas:
– spēj parādīt padziļinātas un paplašinātas teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas klīniskajā farmācijā, farmakoloģijā, zāļu metabolismā un to mijiedarbībā, farmaceitiskajā bioķīmijā un toksikoloģijā, farmakoekonomikā, nodrošinot drošu, racionālu un ekonomiski pamatotu diagnostiku un farmakoterapiju.

Prasmes:
– spēj izmantot apgūtās zināšanas un problēmu risināšanas prasmes, uz pierādījumiem balstītas farmācijas principus, lai veiktu pētniecisko darbu, kā arī augsti kvalificētas klīniskā farmaceita profesionālās funkcijas, kopā ar ārstu izvēloties pacientam piemērotāko medikamentozās ārstēšanas modeli un veicot medikamentozās ārstēšanas uzraudzību;
– spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt pacientiem nozīmēto farmakoterapiju, ņemot vērā diagnozi, simptomus, izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus;
– spēj organizēt un veikt tiešu zāļu sadali, zāļu lietošanas un to lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzību pacientiem, kā arī, ja nepieciešams, ierosināt farmakoterapijas korekcijas.

Kompetences:
– spēj piedalīties uz racionālu farmakoterapiju vērstas veselības politikas veidošanā, attīstības virzienu un mērķu noteikšanā, atsevišķu tās posmu prognozēšanā un plānošanā, lēmumu pieņemšanā, sistēmas pilnveidošanā;
– spēj veikt zāļu lietošanas un patēriņa uzraudzību, vērtēšanu un analīzi;
– spēj dot ieguldījumu klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā, kā arī piedalīties ārstniecības iestādes zāļu komitejas darbā;
– prot argumentēti izskaidrot un diskutēt zāļu nozīmēšanas (farmakodinamikas, farmakokinētikas, farmakoekonomiskās analīzes) jautājumos ar veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem.

Maģistra darba ietvaros spēj formulēt un analizēt aktuālas problēmas klīniskā farmācijā;
– veikt zinātniskās literatūras apkopojumu;
– izvēlēties piemērotāko veidu problēmas risināšanai un datu ieguvei;
– veikt datu apstrādi, apkopot iegūto informāciju, analizēt to;
– sniegt savu novērtējumu un prezentēt rezultātus.

 

Klīniskais farmaceits

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. vadības metodes: sociālpsiholoģiskās, administratīvās un ekonomiskās;
    1.2. ģenētikas pamati medicīnā;
    1.3. rehabilitācijas pamatprincipi.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. iekšķīgo slimību pamati;
    2.2. anestezioloģijas un reanimatoloģijas pamati;
    2.3. transplantoloģijas pamati;
    2.4. infekciju slimību pamati;
    2.5. hronisko slimību vispārējie aprūpes principi;
    2.6. personalizētas medicīnas pamati;
    2.7. garīgās veselības pamatprincipi, atkarību terapijas pamatprincipi;
    2.8. alternatīvās medicīnas pamatprincipi un metodes;
    2.9. uzturmācības pamatprincipi;
    2.10. sabiedrības veselība un epidemioloģija, farmakoepidemioloģija, veselības un veselības aprūpes statistika;
    2.11. veselības aprūpes organizēšana un finansēšanas vispārējie principi;
    2.12. ekonomikas un veselības ekonomikas pamatprincipi;
    2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. uz pierādījumiem balstīti farmakoterapijas principi, vadlīnijas, standarti, aprūpes algoritmi;
    3.2. farmakokinētikas procesa norise;
    3.3. farmakodinamikas procesa norise;
    3.4. iekšķīgo saslimšanu farmakoterapija;
    3.5. nervu sistēmas slimību farmakoterapija;
    3.6. farmakoterapijas principi uroloģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā;
    3.7. dermatoloģisko saslimšanu farmakoterapijas principi;
    3.8. infekcijas slimību farmakoterapijas principi un imunizācija;
    3.9. acu, ausu un mutes dobuma saslimšanu farmakoterapijas principi;
    3.10. īpašu pacientu grupu farmakoterapijas īpatnības;
    3.11. farmakoterapija perioperatīvajā aprūpē;
    3.12. sāpju terapijas principi;
    3.13. farmakoekonomikas analīzes un modelēšanas metodes;
    3.14. farmakoģenētikas principi;
    3.15. diagnostikas, slimību un veselības skrīnings;
    3.16. veselības veicināšana, veselības saglabāšana un slimību profilakse;
    3.17. zāļu mijiedarbība (ar slimību, ar citām zālēm, ar laboratoriskiem izmeklējumiem, ar uzturvielām);
    3.18. farmakovigilances sistēmas ieviešana un īstenošana;
    3.19. nefarmakoloģiskās terapijas metodes, uztura bagātinātāji, augu valsts preparāti;
    3.20. dietoloģija, barošana (eneterālā un parenterālā);
    3.21. organisma šķidrumi, elektrolīti, skābju–bāzu līdzsvars;
    3.22. laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu interpretācija;
    3.23. vides veselības pamatprincipi, cilvēka un vides attiecības, kaitīgie arodfaktori, to novēršanas metodes, vides, uztura, ūdens kvalitāte;
    3.24. personības, attīstības, vadības un saskarsmes psiholoģija, psiholoģiskā atbalsta sniegšana;
    3.25. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti veselības aprūpē;
    3.26. profesionālās ētikas pamatprincipi;
    3.27. datu statistiskās apstrādes pamatprincipi;
    3.28. informācijas tehnoloģijas;
    3.29. dokumentu pārvaldības pamati;
    3.30. vides aizsardzība;
    3.31. valsts valoda;
    3.32. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.33. darba aizsardzība;
    3.34. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Piedalīties zāļu iegādei atvēlēto līdzekļu racionālas izlietošanas plānošanā, organizēšanā un uzraudzībā.
    2. Piedalīties nacionālo un slimnīcu zāļu formulāru izveidošanā un aktualizēšanā.
    3. Piedalīties medikamentozās terapijas vadlīniju izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.
    4. Piedalīties farmakovigilances sistēmas izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.
    5. Piedalīties medikamentozās terpijas kļūdu atklāšanas, analīzes un novēršanas sistēmas izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.
    6. Piedalīties infekciju kontroles pasākumos.
    7. Piedalīties racionālas zāļu lietošanas informācijas sistēmas izveidē, uzturēšanā un lietošanā.
    8. Piedalīties ar zāļu lietošanu saistīto kvalitātes kritēriju izstrādē un uzraudzībā.
    9. Analizēt sabiedrības veselības dienestu darbu un, ja nepieciešams, rosināt veikt pārmaiņas.
    10. Piedalīties ārstniecības iestādes Zāļu komitejas darbā, ja tāda ir izveidota ārstniecības iestādē.
    11. Sniegt konsultācijas veselības aprūpes speciālistiem, pamatojoties uz vadlīnijām, pieņemtiem standartiem, uz pierādījumiem balstītas medicīnas atziņām.
    12. Sniegt mutisku un rakstisku informāciju personām, kas iesaistītas zāļu ordinēšanā, ievadīšanā vai patēriņā, par visiem ar zālēm un to lietošanu saistītiem jautājumiem atbilstoši konkrētai situācijai.
    13. Konsultēt pacientus un farmaceitus par pacientu aprūpes un uzraudzības jautājumiem un vienlaikus lietoto bezrecepšu zāļu lietošanas īpatnībām.
    14. Uzraudzīt, konstatēt un novērst nevēlamu zāļu mijiedarbību, blakusparādības un medikamentozās terapijas kļūdas, pārskatīt medikamentozo terapiju.
    15. Kontrolēt un uzraudzīt medikamentozās terapijas efektivitāti un drošumu, īpašu vērību pievēršot pacientiem, kuriem parakstītas zāles ar šauru terapeitisko iedarbību, un, ja nepieciešams, aprēķināt konkrētam pacientam nepieciešamo devu, ieteikt terapijas uzraudzības principus.
    16. Vadīt un uzraudzīt zāļu lietošanu īpašām pacientu grupām (pacientiem, kuriem nepieciešama īpaša barošana, geriatriskiem pacientiem, pediatriskiem pacientiem, onkoloģiskiem pacientiem, pacientiem ar nomāktu imūnsistēmu).
    17. Iegūt informāciju, izmantojot medicīnisko dokumentāciju.
    18. Apkopot un dokumentēt informāciju par pacienta terapijas galarezultātu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, veikt farmakoekonomisko izpēti, nosakot terapijas metožu izmaksu atšķirības un salīdzināt šo metožu galarezultātu atšķirības.
    19. Sadarbībā ar ārstu novērtēt pacienta veselības stāvokli, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus.
    20. Kopīgi ar ārstu izvēlēties pacientam piemērotāko terapiju, pamatojoties uz drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principiem attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu.
    21. Piedalīties konsilijos un komisijās.
    22. Sagatavot, interpretēt, analizēt un apkopot klīnisko informāciju par pacientu.
    23. Veikt atbilstošu klīnisko izmeklēšanu (ekspresdiagnostika u.c.) atbilstoši kompetencei un interpretēt pieejamos klīniskās izmeklēšanas rezultātus.
    24. Izveidot vispusīgu medicīnisko problēmu sarakstu.
    25. Atbilstoši savai kompetencei novērtēt pacienta medicīnisko problēmu statusu, etioloģiju, riska faktorus un komplikācijas.
    26. Atbilstoši savai kompetencei noteikt medicīnisko problēmu prioritāti, pamatojoties uz to risināšanas steidzamības un smaguma pakāpi.
    27. Identificēt pacienta veselības jomas, kurās nepieciešama profilaktiska/preventīva iejaukšanās un veselības veicināšanās pasākumi.
    28. Izvēlēties stratēģijas slimību/sarežģījumu profilaksei.
    29. Pārliecinoši argumentēt ieteikumus konkrēta pacienta aprūpei, pamatojoties uz farmakoloģisko, farmakokinētisko, farmakodinamisko, farmakoģenētisko, farmakoekonomisko, ētisko, juridisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju.
    30. Noskaidrot un novērtēt hronisko saslimšanu risku, pamatojoties uz pacientu (klientu) aptaujām, fiziskās izmeklēšanas un ekspresdiagnostikas testu rezultātiem.
    31. Uzraudzīt hronisku slimību norisi un farmakoterapiju, dokumentējot efektivitāti, blakusparādības, ekonomisko analīzi.
    32. Sagatavot medikamentozās terapijas pārskatus, analizēt un ieteikt ārstējošajam ārstam nepieciešamās terapijas izmaiņas, veicinot efektīvāku un ekonomiski pamatotāku zāļu lietošanu.
    33. Novērtēt pacienta līdzestību terapijā un faktorus, kas to ietekmē.
    34. Piedalīties veselības aprūpes speciālistu un studējošo izglītības aktivitāšu izveidē un īstenošanā.
    35. Nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas un sekmēt klīniskās farmācijas attīstību Latvijā.
    36. Nepārtraukti pilnveidot klīniskās farmācijas pakalpojumu klāstu un kvalitāti un veikt sniegto klīniskās farmācijas pakalpojumu kvalitātes pašnovērtējumu.
    37. Savā darbībā ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.
    38. Izmantot un ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas, ārstniecības un veselības aprūpes organizāciju, fizisko personu datu aizsardzību.
    39. Vērtēt, plānot, īstenot sabiedrības veselību sekmējošas programmas, pamatojoties uz epidemioloģiskās informācijas avotiem un nozīmīgākajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem.
    40. Novērtēt klīnisko situāciju, atbilstoši savai kompetencei noteikt mērķus, pieņemt atbilstošus lēmumus, rīkoties saskaņā ar mērķiem un prognozēt paredzamo rezultātu.
    41. Plānot zinātniskās pētniecības darbu, sagatavot projektus, piedalīties to īstenošanā.
    42. Vērtēt farmaceitisku pētījumu datu pierādījumu pakāpi.
    43. Strādāt atbilstīgi zinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenim, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.
    44. Sagatavot zinātniskus rakstus un pārskatus farmācijas jomā.
    45. Piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā.
    46. Organizēt un piedalīties klīnisko pētījumu datu apstrādē, interpretācijā un publiskošanā.
    47. Veidot un uzturēt efektīvu komunikāciju.
    48. Iekļauties daudzdisciplinārā veselības aprūpes komandā, ievērojot savas kompetences robežas.
    49. Izmantot informācijas tehnoloģijas savā darbībā, sagatavot lietišķos dokumentus.
    50. Pārvaldīt valsts valodu.
    51. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    52. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.
    53. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    54. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.
    55. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja piedalīties uz racionālu farmakoterapiju vērstas veselības politikas veidošanā, attīstības virzienu un mērķu noteikšanā, atsevišķu tās posmu prognozēšanā un plānošanā, lēmumu pieņemšanā, sistēmas pilnveidošanā.
    2. Spēja konsultēt veselības aprūpes speciālistus un pacientus ar medikamentozo terapiju saistītos jautājumos.
    3. Spēja veikt zāļu lietošanas un patēriņa uzraudzību, vērtēšanu un analīzi.
    4. Spēja sadarbībā ar ārstniecības personām noteikt individuālam pacientam attiecīgu farmakoterapiju.
    5. Spēja īstenot veselības veicināšanas pasākumus, veicināt slimību profilaksi un agrīnu slimību atklāšanu.
    6. Spēja veikt hronisku slimību farmakoterapijas uzraudzību.
    7. Spēja organizēt un iesaistīties veselības aprūpes speciālistu un studējošo izglītošanā.
    8. Spēja uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.
    9. Spēja veicināt profesijas prestižu un savā darbībā ievērot profesionālās ētikas principus un normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas, ārstniecības un veselības aprūpes organizācijas dažādas jomas, nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību.
    10. Spēja plānot un īstenot pētījumus ar zinātnisku vērtību farmācijas jomā.
    11. Spēja piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā.
    12. Spēja vadīt pakļauto personālu, saliedēt komandu profesionālo mērķu sasniegšanai.
    13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    15. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas, sagatavot lietišķos dokumentus.
    17. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
100
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Veselības aprūpe (72)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Farmācija (725)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 10.03.2025

Ievietots: 07.05.2016