Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Programmas prasības ir apgūt studiju kursus psiholoģijā maģistra līmenī: psiholoģiskā novērtēšana, psiholoģiskā konsultēšana, sociālā izziņa, psihoterapijas teorijas un metodes, organizācijas psiholoģijas teorijas un metodes psiholoģisko pētījumu veikšana, profesionālā ētika;
– iegūt praktiskās iemaņas profesionālajā praksē organizācijās;
– izstrādāt maģistra darbu, veicot teorijas analīzi, pētījumu, pētījuma datu apstrādi, analīzi un interpretāciju.
Profesionālās maģistra studiju programmas „Psiholoģija” mērķis ir;
– attīstīt un pilnveidot praktiskās iemaņas, kā arī paaugstināt studentu teorētisko zināšanu apguves līmeni izpratni par psiholoģijas zinātni, lai iegūtu profesionālo maģistra grādu un psihologa kvalifikāciju kādā no šiem psiholoģijas virzieniem:
– klīniskā psiholoģija;
– izglītības psiholoģija;
– organizāciju psiholoģija;
– juridiskā psiholoģija;

Maģistrantūras programmas uzdevumi:
– nodrošināt psihologa darbā nepieciešamo profesionālo prasmju un iemaņu apguvi atbilstoši psihologa profesijas standarta prasībām;
– sekmēt spējas pielietot un kritiski izvērtēt dažādas psiholoģiskās novērtēšanas, konsultēšanas un psihoterapijas metodes;
– veicināt augstu profesionālās ētikas standartu realizāciju;
– veicināt spējas izprast, salīdzināt un kritiski izvērtēt dažādas psiholoģijas teorijas;
– sekmēt spējas analizēt psiholoģijas zinātnes likumsakarības, mijiedarbību starp bioloģiskiem, psiholoģiskiem un sociāliem procesiem;
– veicināt prasmi izstrādāt zinātniski radošu un pētniecības pamatprincipiem atbilstošu patstāvīgu psiholoģisku pētījumu.

Absolvējot psiholoģijas profesionālā maģistra studiju programmu, studenti ir ieguvuši šādas zināšanas, prasmes un kompetences:
Zināšanas un izpratne:
– absolventi spēj demonstrēt padziļinātas zināšanas psiholoģijā, izpratni par psiholoģiju
kā zinātni un profesionālās darbības sfēru, kā arī spēju kritiski izvērtēt, analizēt un
savstarpēji salīdzināt dažādas psiholoģijas teorijas,
– izprast psiholoģijas zinātnes likumsakarības, kā arī izprast zinātnes problēmas dažādu nozaru saskarē;
– absolventiem ir specifiskas zināšanas klīniskajā, izglītības vai organizāciju psiholoģijā.

Prasmes (spēja pielietot zināšanas, komunikācija, vispārējās prasmes):
– absolventi spēj iegūtās zināšanas un prasmes pielietot psihologa profesionālajā un
zinātniskās izpētes darbā:
– absolventi spēj pielietot šādas psihologa profesijas standartā noteiktās
profesionālās darbības veikšanas prasmes:
– psiholoģiskās konsultēšanas prasmes, grupu vadīšanas prasmes,
– psiholoģiskās izpētes prasmes, psihoterapijas pamatprasmes,
– prasme rakstīt atzinumus, prasme sniegt atgriezenisko saiti par psiholoģiskās izpētes rezultātiem,
– prasme sadarboties un strādāt komandā un sadarboties ar citiem speciālistiem klienta rehabilitācijas procesā, savas darbības izvērtējuma prasmes;
– absolventi spēj veikt psiholoģiskus pētījumus ar atbilstošām metodēm,
– veikt nepieciešamo datu analīzi ar atbilstošām datu apstrādes programmām,
– kā arī interpretēt rezultātus un rakstīt pārskatu par pētījuma rezultātiem zinātniska raksta formā, kā arī prezentēt sava pētījuma rezultātus.
– absolventiem ir veiksmīgas kontakta veidošanas un efektīvas komunikācijas prasmes;
– atbilstoši klienta vajadzībām un psihologa darba uzdevumiem, izturoties atbalstoši, ievērojot savas profesionālā darba robežas, neitralitāti un godīgumu;
– absolventi spēj izmantot analītisko un kritisko domāšanu, kā arī zinātnisku pieeju problēmu risināšanā, spēj pielietot efektīvas un radošas problēmu risināšanas stratēģijas
sarežģītos un neprognozējamos apstākļos.
– absolventi spēj integrēt esošās zināšanas un veidot jaunas pieejas problēmu risināšanā;
– absolventi uzņemas atbildību par savu tālākās izglītības procesu un profesionālo attīstību,
– apmeklē supervīzijas, kā arī izturas atbildīgi pret savu psiholoģisko stāvokli un meklē palīdzību, ja tas nepieciešams;
– absolventi spēj formulēt un analītiski aprakstīt psiholoģijas zinātnei atbilstošu informāciju, problēmas un to risinājumus,
– tos izskaidrot, prezentēt un argumentēti diskutēt par tiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem;
  – absolventi spēj uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu, pieņemt lēmumus un rast risinājumus dažādās situācijās.
Kompetences:
– absolventi spēj patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju gan no tradicionāliem, gan no mūsdienīgiem literatūras avotiem un to izmantot,
– veicot zinātniskus pētījumus;
– absolventi spēj ievākt, atlasīt, analizēt un izmantot informāciju, kas nepieciešama, lai palīdzētu klientam.
– absolventi spēj izprast un pielietot psiholoģijas ētikas principus, kā arī pieņemt lēmumus un risināt problēmas;
– absolventi prot izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību, piedalīties psiholoģijas zinātnes un psihologu profesijas attīstībā, turpinot tālākizglītību.Šīs psiholoģijas profesionālā bakalaura studiju programmas ietvaros apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences atbilst 7. EQF līmenim.

 

Psihologs

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. datorzinības;
    1.2. loģika.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. filozofija;
    2.2. socioloģija;
    2.3. vides aizsardzība;
    2.4. darba aizsardzība.
    2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. psiholoģijas vēsture;
    3.2. psiholoģijas metodes;
    3.3. vispārīgā psiholoģija;
    3.4. psihofizioloģija;
    3.5. neiropsiholoģija;
    3.6. kognitīvā psiholoģija;
    3.7. sociālā psiholoģija;
    3.8. personības psiholoģija;
    3.9. attīstības psiholoģija;
    3.10. organizāciju psiholoģija;
    3.11. diferenciālā psiholoģija;
    3.12. patopsiholoģija;
    3.13. veselības psiholoģija;
    3.14. pedagoģiskā psiholoģija;
    3.15. psiholoģiskās pētniecības metodes;
    3.16. psihometrika;
    3.17. statistiskās datu apstrādes metodes;
    3.18. kvalitatīvās pētniecības analīzes metodes;
    3.19. zinātnisko rakstu pamatprincipi;
    3.20. psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodes;
    3.21. psiholoģiskās konsultēšanas metodes;
    3.22. psihoterapijas teoriju un metožu pamatprincipi;
    3.23. psihologu profesionālās ētikas principi;
    3.24. informācijas tehnoloģijas;
    3.25. valsts valoda;
    3.26. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda;
    3.27. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.
    2. Noskaidrot un izvērtēt klienta vajadzības un analizēt tās kopā ar klientu, lai plānotu turpmāko profesionālo darbību.
    3. Izvirzīt klienta vajadzībām atbilstošus un sasniedzamus mērķus, saskaņojot tos ar klientu, un nosakot mērķu sasniegšanas kritērijus.
    4. Veikt indivīda psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.
    5. Veikt grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.
    6. Veikt organizācijas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un/vai novērošanu).
    7. Atbilstoši klienta vajadzībām un esošai situācijai izstrādāt darbības plānu ar konkrētām metodēm un pieejām.
    8. Veikt psiholoģisko konsultēšanu vai pielietot citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes (piemēram, vecāku mācību seminārus) atbilstoši klienta vajadzībām un izvirzītajiem mērķiem.
    9. Izmantot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes, kas palīdz indivīdiem vai grupām apgūt patstāvīgas problēmu risināšanas pieejas.
    10. Izvirzīt kritērijus, ar kuriem novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti.
    11. Novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti.
    12. Analizēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitātes novērtēšanas rezultātus un izdarīt secinājumus.
    13. Sniegt klientam atgriezenisko saikni par psiholoģisko izpēti un psiholoģiskās palīdzības sniegšanas procesu.
    14. Izstrādāt profesionālus, precīzus un argumentētus atzinumus un citus psiholoģiskās darbības aprakstus.
    15. Analizēt zinātnisko literatūru un izstrādāt pētījuma teorētisko pamatojumu.
    16. Izvirzīt atbilstošas pētījuma hipotēzes vai pētījuma jautājumus.
    17. Izvēlēties pētījuma veikšanai piemērotas pētījuma metodes.
    18. Veikt pētījuma datu vai informācijas ievākšanu un to kvantitatīvo vai kvalitatīvo analīzi.
    19. Veikt pētījumā iegūtās informācijas iztirzājumu un izdarīt secinājumus.
    20. Izstrādāt pētījuma aprakstu atbilstoši zinātnisku rakstu pamatprincipiem.
    21. Ievērot psihologu profesionālās ētikas normas.
    22. Lietot psiholoģiskiem pētījumiem nepieciešamās datorprogrammas.
    23. Pārvaldīt valsts valodu.
    24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.
    25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

  • Kompetences

    1. Spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.
    2. Spēja izvirzīt un saskaņot ar klientu psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus atbilstoši klienta vajadzībām un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.
    3. Spēja veidot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas stratēģiju un izvēlēties palīdzības sniegšanas stratēģiju atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.
    4. Spēja veikt indivīda vai grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un/vai novērošanu).
    5. Spēja veikt psiholoģisko konsultēšanu un lietot citas zinātniski pamatotas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.
    6. Spēja novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un intervences plānam.
    7. Spēja rakstīt un sniegt atzinumus un profesionālās darbības aprakstus.
    8. Spēja sniegt atgriezenisko saikni klientam atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.
    9. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.
    10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību psiholoģijas jomā.
    11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
80-120
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Sociālās un cilvēkrīcības zinātnes (31)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Psiholoģija (+ISCED 2013) (313)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2025

Pēdējie labojumi: 19.08.2025

Ievietots: 07.05.2016