Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Elektroinženieris

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. vispārējā socioloģija;
    1.2. saskarsmes pamati.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. ekonomika;
    2.2. inženierķīmija;
    2.3. mehānika;
    2.4. matemātikas papildnodaļas (elektrozinātne);
    2.5. varbūtības teorija un matemātiskā statistika;
    2.6. programmējamie loģiskie kontrolleri;
    2.7. fizika;
    2.8. ievads elektronikas specialitātē;
    2.9. elektrība un magnētisms.
    2.10. elektroražošana;
    2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. matemātika;
    3.2. datormācība (pamatkurss);
    3.3. datormācība (speckurss industriālajā elektronikā);
    3.4. elektrotehnikas teorētiskie pamati;
    3.5. elektroinženieru matemātikas datorrealizācija;
    3.6. regulēšanas teorijas pamati;
    3.7. programmēšanas valodas industriālajā elektronikā;
    3.8. programmēšanas tehnoloģijas industriālajā elektronikā;
    3.10. energoelektronika;
    3.11. elektriskie mērījumi;
    3.12. elektroniskās iekārtas;
    3.13. elektriskās mašīnas;
    3.14. elektriskās piedziņas pamati;
    3.15. digitālā elektronika;
    3.16. ķēžu teorija;
    3.17. darba aizsardzība;
    3.18. vides aizsardzība;
    3.19. darba tiesiskās attiecības;
    3.20. elektroapgāde, elektropārvade un elektrosadale;
    3.21. valsts valoda;
    3.22. divas svešvalodas (krievu un angļu vai vācu valodā) saziņas līmenī;
    3.23. industriālās elektronikas un elektrotehnoloģijas specializācija (elektriskās piedziņas vadība un regulēšana, modernās ražošanas tehnoloģijas, ražošanas procesu automatizācijas pamati, tehnoloģisko procesu automatizācija, automatizētie elektrotehnoloģiskie procesi, elektroiekārtu projektēšana);
    3.24. virszemes elektrotransporta specializācija (dzelzceļa pārvadājumu procesa vadības datortehnoloģijas, elektrotransporta vilces piedziņas, elektrotransporta pusvadītāju pārveidotāji, dzelzceļa transporta elektroapgāde, elektrovilcienu vadības sistēmas, vilces elektriskie aparāti);
    3.25. dzelzceļa automātikas un datorvadības specializācija (transporta vadības datu bāzes, dzelzceļa transporta mikroprocesoru sistēmas, dzelzceļa automātikas un telemehānikas līnijas, automātikas un telemehānikas stacijas sistēmas, dzelzceļa transporta intervāla regulēšanas sistēmas).

  • Prasmes

    1. Veikt elektriskos, magnētiskos un elektronisko elementu aprēķinus, ievērojot normatīvo aktu prasības, Latvijas un starptautisko standartu prasības.
    2. Veikt aprēķinus un procesu vadīšanu, pielietojot skaitļošanas tehniku.
    3. Izprast datormodelēšanas un aprēķinu programmu sastādīšanas metodiku, pārbaudīt mikroprocesoru vadības sistēmu programmas.
    4. Pielietot tipveida datorprogrammas, pielietot datorus modelēšanai.
    5. Projektēt automatizētās elektrotehniskās iekārtas.
    6. Izveidot principiālās elektriskās un elektroniskās shēmas, shēmu darbības aprakstus, montāžas un piesaistes shēmas.
    7. Pielietot projektēšanas datorprogrammas.
    8. Projektēt uzņēmumu elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtas.
    9. Izveidot elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtu shēmas, veikt nepieciešamos aprēķinus, izveidot montāžas shēmas un konstruktīvos dokumentus.
    10. Pielietot tipveida elektroapgādes, elektropārvades un sadales elementus un projektēšanas metodiku.
    11. Izmantot diagnostikas un mērīšanas aparatūru.
    12. Veikt metroloģiskos mērījumus ar dažāda tipa mēraparātiem.
    13. Ievērot darba aizsardzības normas, pielietot darba aizsardzības pasākumus darbā ar diagnostikas un mērīšanas aparatūru.
    14. Pielietot mikroprocesoru kontrollerus un datorvadības sistēmas.
    15. Izprast automatizācijas elementu darbības principus.
    16. Pielietot elektrodrošības tehniskos līdzekļus.
    17. Sniegt pirmo neatliekamo palīdzību.
    18. Veikt tehniski ekonomisko salīdzinājumu un darba organizācijas pasākumus.
    19. Novērtēt tehniski ekonomisko rādītāju sistēmas (arī svešvalodās), veikt rādītāju datorizētus aprēķinus un novērtējumus.
    20. Noformēt lietišķos dokumentus, protokolus, ziņojumus, sniegt konsultācijas.
    21. Pārvaldīt valsts valodu.
    22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu un angļu vai vācu valodā) saziņas līmenī.
    23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

  • Kompetences

    1. Spēja izveidot pilna apjoma automatizēto elektrotehnisko iekārtu projekta dokumentāciju, ieskaitot programmējamo loģisko kontrolleru (PLC – Programmable Logical Controllers) programmēšanu.
    2. Spēja orientēties mikroprocesoru kontrolleru programmēšanā (asamblerā vai C++ valodā).
    3. Spēja veikt pēc projekta izgatavotās iekārtas algoritmizētu testēšanu un regulēšanu.
    4. Spēja veikt automatizēto elektroiekārtu piesaisti tehnoloģijām.
    5. Spēja veikt uzņēmumu elektroapgādes, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu režīmu aprēķinus.
    6. Spēja veikt elektrotehnisko projektu dokumentācijas koriģēšanu un pilnveidošanu.
    7. Spēja veikt projektēto elektrotehnisko iekārtu tehniskiekonomisko novērtējumu.
    8. Spēja sniegt konsultācijas par automatizēto elektrotehnisko sistēmu izveidi un darbības jautājumiem.
    9. Spēja vadīt elektroiekārtu (elektrotehnoloģiju, elektrisko dzinēju, elektrisko ierīču) pēcprojekta montāžas darbus.
    10. Spēja strādāt ar speciālām projektēšanas un elektroiekārtu vadības datorprogrammām.
    11. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
    12. Spēja organizēt elektrotehnisko un elektronisko automatizācijas iekārtu apskates un metroloģiskos novērtējumus, nosakot kontroles parametrus un tehnoloģisko procesu raksturojumus.
    13. Spēja organizēt darbojošos elektrotehnisko un elektronisko automatizācijas iekārtu testēšanu un pārbaudes, pieregulēšanu, kontrolleru programmu pielāgošanu saskaņā ar ražotājuzņēmumu tehnisko dokumentāciju, nosakot un novēršot bojājumus.
    14. Spēja noteikt tehnoloģisko elektroiekārtu elektrotehnisko un elektronisko mezglu bojājumus un vadīt to remontu.
    15. Spēja organizēt jaunu elektrotehnisko un elektronisko iekārtu pieslēgšanu, testēšanu, pieregulēšanu, ievērojot tehniskos normatīvus un standartus, kā arī patērētāju prasības.
    16. Spēja organizēt un vadīt padoto personālu ātrai elektroiekārtu bojājumu novēršanai, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitāti.
    17. Spēja organizēt un vadīt uzņēmumu elektroapgādes, pārvades un sadales iekārtu ekspluatāciju.
    18. Spēja izvērtēt un noteikt elektroiekārtu atteikuma cēloņus un biežumu, ar nolūku tos novērst pirms to atteikuma.
    19. Spēja pētīt elektrotehnisko materiālu, ražojumu un procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas, gatavot ziņojumus un pārskatus.
    20. Spēja iepazīties ar jaunākajām elektroiekārtu izstrādnēm un to īpatnībām.
    21. Spēja novērtēt dažādu elektroiekārtu un elektrisko tehnoloģiju pielietošanas iespējas Latvijā.
    22. Spēja veikt tehnisko risinājumu efektivitātes novērtējumu.
    23. Spēja veikt ārvalstu firmu elektrotehnisko iekārtu piesaistes projektēšanu.
    24. Spēja veikt elektrotehnisko iekārtu uzstādīšanas vadību.
    25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un angļu vai vācu valodā).

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
LKI 6. līmeņa augstākās izglītības kvalifikācija (bakalaurs profesionālais bakalaurs vai profesionālās augstākās izglītības kvalifikācija) tajā pašā vai radniecīgā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā, kā arī noteikta veida profesionālā pieredze, ko nosaka augstskola
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
80
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
1-2 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

7

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Inženierzinātnes un tehnoloģijas (52)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Enerģētika (522)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2022

Pēdējie labojumi: 06.09.2021

Ievietots: 15.10.2016