Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Zināšanas:
Absolvents spēj;
– parādīt zināšanas par sabiedrības veselību kā daudzprofila jomu, apgūstot sabiedrības veselības nozarēm raksturīgākās pamata un specializētās zināšanas;
– spēj demonstrēt izpratni par sabiedrības veselības jomu teorētiskajām nostādnēm un metodikām, kā arī par veselības dažādām dimensijām un slimību daudzfaktoru raksturu gan indivīda, gan sabiedrības līmenī;
– izprot sabiedrības veselības darbības virzienus un to mērķus;
– izprot sabiedrības veselības speciālista funkcijas un uzdevumus veselības un sociālās aprūpes kontekstā;
– ir apguvis pētnieciskā darba pamatus un izprot uz pierādījumiem balstītas pieejas nepieciešamību sabiedrības veselībā.

Prasmes:
Absolvents spēj;
– novērtēt sabiedrības veselības stāvokli, identificēt riska faktorus un analītiski aprakstīt tos;
– spēj izstrādāt un attīstīt rīcības plānus dažādu sabiedrības veselības problēmu novēršanai;
– spēj piedalīties sabiedrības veselības dienestu darba organizēšanā un īstenot to ikdienas funkcijas.
Mācību prakšu laikā ir apguvis sabiedrības veselības speciālista kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas bioloģijā, ekoloģijā, vides veselībā, epidemioloģiskajā drošībā, pārtikas aprites uzraudzībā, veselības veicināšanā, darba aizsardzībā un spēj tās pielietot savā profesionālajā darbībā.

Kompetences:
Izstrādājot un aizstāvot kursa darbu un bakalaura darbu, demonstrē;
– spēju kritiski atlasīt zinātnisko literatūru, apstrādāt un analizēt datus, izdarīt secinājumus un priekšlikumus;
– spēj komunicēt par sabiedrības veselības tēmām, diskutēt par tām ar kolēģiem, citu profesiju pārstāvjiem, dažādām sabiedrības grupām, ievērojot sabiedrības veselības speciālista profesionālās ētikas normas;
– spēj gan patstāvīgi, gan arī, strādājot komandā, risināt sabiedrības veselības problēmsituācijas,
– pieņemt un argumentēti pamatot lēmumus, izvērtēt to perspektīvo ietekmi uz sabiedrības veselību dažādos līmeņos.

 

Sabiedrības veselības speciālists

  • Zināšanas

    1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1. filozofija;
    1.2. ekonomika;
    1.3. komercdarbība;
    1.4. psiholoģija;
    1.5. socioloģija.
    2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1. cilvēka anatomija, morfoloģija un fizioloģija;
    2.2. fizika;
    2.3. bioloģija;
    2.4. medicīniskā bioķīmija;
    2.5. mikrobioloģija;
    2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;
    2.7. patoloģija;
    2.8. ķirurģiskās slimības;
    2.9. iekšķīgās slimības;
    2.10. sievietes veselība;
    2.11. sociālā pediatrija;
    2.12. medicīniskā psiholoģija.
    3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1. sabiedrības veselība;
    3.2. slimību profilakse, veselības veicināšana un izglītība;
    3.3. epidemioloģija;
    3.4. medicīniskā statistika un specifiskās datorprogrammas;
    3.5. veselības aprūpes organizācija;
    3.6. infekcijas slimības un to epidemioloģiskā uzraudzība;
    3.7. pārtikas drošība, pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšana;
    3.8. veselīgs uzturs;
    3.9. vides veselība;
    3.10. arodmedicīna un veselība darbā (darba aizsardzība);
    3.11. sociālā medicīna;
    3.12. psihiskā veselība;
    3.13. pedagoģija;
    3.14. normatīvie akti vides un veselības jomā;
    3.15. kvalitātes vadība;
    3.16. informācijas tehnoloģijas;
    3.17. prezentācijas veidošana un sniegšana;
    3.18. pētījumu metodoloģija sabiedrības veselības jomā;
    3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
    3.20. valsts valoda;
    3.21. divas svešvalodas saziņas līmenī;
    3.22. pirmā palīdzība;
    3.23. vides aizsardzība;
    3.24. darba tiesiskās attiecības.

  • Prasmes

    1. Pielietot sabiedrības veselības teorētiskās nostādnes praksē, veicot sabiedrības veselības speciālista kompetencei atbilstošu profesionālo darbību.
    2. Pārzināt un ievērot sabiedrības veselības nozari reglamentējošos valsts un starptautiskos normatīvos aktus un stratēģiskos dokumentus.
    3. Plānot un organizēt sabiedrības veselības monitoringu, iegūstot, apkopojot, apstrādājot, analizējot un interpretējot sabiedrības veselību raksturojošos datus par iedzīvotāju veselības stāvokli, slimību biežumu, riska faktoriem.
    4. Veidot, uzturēt, aktualizēt un papildināt datubāzes, reģistrus un valsts informācijas sistēmas sabiedrības veselības jomā, kā arī strādāt ar liela apjoma datubāzēm.
    5. Identificēt sabiedrības veselības problēmas un vajadzības, noteikt prioritātes un izstrādāt piemērotākos risinājumus.
    6. Noteikt veselību ietekmējošos faktorus, veikt to mērījumus un apzināt minēto faktoru sakarību ar slimību risku.
    7. Plānot, izstrādāt un īstenot slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un pasākumus.
    8. Veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumus, pielietot ātrās reaģēšanas algoritmu ārkārtas epidemioloģisko situāciju gadījumos.
    9. Nodrošināt veselību ietekmējošo vides faktoru kontroli un uzraudzību; sniegt higiēnas novērtēšanas atzinumus.
    10. Novērtēt darba vides kaitīgo ietekmi uz veselību un sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
    11. Piedalīties pārtikas drošības kontrolē un pārtikas aprites uzraudzības veikšanā.
    12. Sniegt priekšlikumus ar sabiedrības veselību saistīto politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu pilnveidošanai.
    13. Novērtēt normatīvo aktu prasības un to izpildes ietekmi uz veselību.
    14. Plānot, īstenot un koordinēt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus un aktivitātes.
    15. Pārzināt un prast izvēlēties piemērotākās veselības veicināšanas stratēģijas un rīcības taktiku dažādu veselības problēmu risināšanai atšķirīgās iedzīvotāju mērķgrupās.
    16. Informēt un izglītot sabiedrību kopumā un sabiedrības grupas par veselību ietekmējošiem riska faktoriem, to novēršanas un profilakses pasākumiem, kā arī veselīgu dzīvesveidu.
    17. Izstrādāt informatīvos materiālus par sabiedrības veselības jautājumiem dažādām iedzīvotāju grupām.
    18. Novērtēt sabiedrības veselības programmu un to ietvaros īstenoto pasākumu efektivitāti.
    19. Informēt sabiedrību par pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
    20. Plānot un uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu sadali, plūsmu un izmantojamību.
    21. Administrēt un organizēt sabiedrības veselības darbu, veikt kvalitātes uzraudzību.
    22. Prast lietot sabiedrības veselības nozarei atbilstošās informācijas tehnoloģijas un iekārtas, tai skaitā specifiskās datorprogrammas.
    23. Veikt sabiedrības veselības pētījumus ar zinātnisku un praktisku vērtību.
    24. Sadarboties ar veselības un citu nozaru speciālistiem un institūcijām, konsultēt citu nozaru pārstāvjus, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
    25. Veikt citu nozaru speciālistu apmācību sabiedrības veselības jautājumos, piedalīties apmācības programmu izstrādē un īstenošanā.
    26. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs un plašsaziņas līdzekļos.
    27. Argumentēt savu viedokli un uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.
    28. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes.
    29. Kritiski domāt, patstāvīgi risināt problēmas un prast strādāt komandā.
    30. Identificēt nepilnības un rast risinājumus darba procesa uzlabošanai un efektivitātes palielināšanai.
    31. Pārvaldīt valsts valodu.
    32. Saziņas līmenī pārvaldīt vismaz divas svešvalodas, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.
    33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    34. Sniegt pirmo palīdzību.
    35. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

  • Kompetences

    1. Spēja izprast un analizēt veselību no cilvēka funkcionēšanas fiziskā, garīgā un sociālā aspekta.
    2. Spēja izprast veselības konceptu un slimību cēlonības daudzfaktoru dimensijas gan indivīda, gan sabiedrības līmenī.
    3. Spēja orientēties sabiedrības veselības jomu teorētiskajās nostādnēs un rīcības metodikās, kā arī izmantot sabiedrības veselībai raksturīgās pamata un specializētās zināšanas praksē.
    4. Spēja veikt sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo indikatoru izstrādi un monitoringu – iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt veselību raksturojošo informāciju, lai novērtētu sabiedrības veselības stāvokli un tā izmaiņas dinamikā.
    5. Spēja identificēt sabiedrības veselības stāvokli ietekmējošos faktorus un sabiedrības veselības apdraudējumus, noteikt rīcības prioritātes, pielietojot multisektorālus risinājumus.
    6. Spēja veikt neinfekcijas un infekcijas slimību monitoringu, kontroli un profilaksi.
    7. Spēja izstrādāt iekšējos normatīvo aktu projektus un citu dokumentu projektus sabiedrības veselības jautājumos, izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem esošajos normatīvajos aktos.
    8. Spēja pārzināt un pielietot sabiedrības veselības jomu regulējošos normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, pārraudzīt to izpildi.
    9. Spēja plānot un īstenot pasākumus sabiedrības veselības problēmu mazināšanai un novēršanai, kā arī iedzīvotāju veselības stāvokļa saglabāšanai un veicināšanai individuālā, grupas un populācijas līmenī.
    10. Spēja īstenot sabiedrības veselības veicināšanas politiku, programmas un projektus, izglītot sabiedrības grupas jautājumos par veselību un veselīgu dzīvesveidu.
    11. Spēja nodrošināt kontroli un uzraudzību epidemioloģiskās drošības, vides veselības, darba veselības, pārtikas aprites jomā.
    12. Spēja izvērtēt īstenoto sabiedrības veselības programmu, projektu, pasākumu un aktivitāšu efektivitāti.
    13. Spēja izstrādāt informatīvos materiālus dažādām mērķgrupām un sagatavot ziņojumus par sabiedrības veselības jautājumiem.
    14. Spēja plānot un uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un izmantojamību, kā arī informēt iedzīvotājus par veselības aprūpes pakalpojumiem.
    15. Spēja administrēt un organizēt uzņēmumā sabiedrības veselības darbu, veikt kvalitātes vadības procesa uzraudzību.
    16. Spēja diskutēt par sabiedrības veselības tēmām ar kolēģiem, citu profesiju pārstāvjiem, kā arī dažādām sabiedrības grupām, ievērojot profesionālās ētikas normas.
    17. Spēja risināt sabiedrības veselības problēmsituācijas, strādājot gan patstāvīgi, gan komandā.
    18. Spēja argumentēti pamatot un pieņemt lēmumus sabiedrības veselības speciālista profesionālās kompetences ietvaros.
    19. Spēja ierosināt, plānot, metodiski vadīt, koordinēt un realizēt pētījumus ar zinātnisko vērtību sabiedrības veselības nozarē.
    20. Spēja apstrādāt un analizēt pētījumā iegūtos datus, izdarīt uz pierādījumiem balstītus secinājumus un izstrādāt priekšlikumus, prezentēt iegūtos rezultātus.
    21. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.
    22. Spēja apgūt jaunas zināšanas un sekot līdzi sabiedrības veselības nozares attīstībai.
    23. Spēja paaugstināt savu kvalifikāciju.
    24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
160
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Veselības aprūpe (72)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Sabiedrības veselība (726)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Nacionālā izglītības iespēju datubāze

Vēsturiska kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024

Pēdējie labojumi: 10.03.2025

Ievietots: 07.05.2016