Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).
EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
Uz Jēdzienu sadaļu
Informācija par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (LKI) iekļautajām kvalifikācijām
6
6
5
1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
1.1. filozofija;
1.2. ekonomika;
1.3. komercdarbība;
1.4. psiholoģija;
1.5. socioloģija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
2.1. cilvēka anatomija, morfoloģija un fizioloģija;
2.2. fizika;
2.3. bioloģija;
2.4. medicīniskā bioķīmija;
2.5. mikrobioloģija;
2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;
2.7. patoloģija;
2.8. ķirurģiskās slimības;
2.9. iekšķīgās slimības;
2.10. sievietes veselība;
2.11. sociālā pediatrija;
2.12. medicīniskā psiholoģija.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
3.1. sabiedrības veselība;
3.2. slimību profilakse, veselības veicināšana un izglītība;
3.3. epidemioloģija;
3.4. medicīniskā statistika un specifiskās datorprogrammas;
3.5. veselības aprūpes organizācija;
3.6. infekcijas slimības un to epidemioloģiskā uzraudzība;
3.7. pārtikas drošība, pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšana;
3.8. veselīgs uzturs;
3.9. vides veselība;
3.10. arodmedicīna un veselība darbā (darba aizsardzība);
3.11. sociālā medicīna;
3.12. psihiskā veselība;
3.13. pedagoģija;
3.14. normatīvie akti vides un veselības jomā;
3.15. kvalitātes vadība;
3.16. informācijas tehnoloģijas;
3.17. prezentācijas veidošana un sniegšana;
3.18. pētījumu metodoloģija sabiedrības veselības jomā;
3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;
3.20. valsts valoda;
3.21. divas svešvalodas saziņas līmenī;
3.22. pirmā palīdzība;
3.23. vides aizsardzība;
3.24. darba tiesiskās attiecības.
1. Pielietot sabiedrības veselības teorētiskās nostādnes praksē, veicot sabiedrības veselības speciālista kompetencei atbilstošu profesionālo darbību.
2. Pārzināt un ievērot sabiedrības veselības nozari reglamentējošos valsts un starptautiskos normatīvos aktus un stratēģiskos dokumentus.
3. Plānot un organizēt sabiedrības veselības monitoringu, iegūstot, apkopojot, apstrādājot, analizējot un interpretējot sabiedrības veselību raksturojošos datus par iedzīvotāju veselības stāvokli, slimību biežumu, riska faktoriem.
4. Veidot, uzturēt, aktualizēt un papildināt datubāzes, reģistrus un valsts informācijas sistēmas sabiedrības veselības jomā, kā arī strādāt ar liela apjoma datubāzēm.
5. Identificēt sabiedrības veselības problēmas un vajadzības, noteikt prioritātes un izstrādāt piemērotākos risinājumus.
6. Noteikt veselību ietekmējošos faktorus, veikt to mērījumus un apzināt minēto faktoru sakarību ar slimību risku.
7. Plānot, izstrādāt un īstenot slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un pasākumus.
8. Veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumus, pielietot ātrās reaģēšanas algoritmu ārkārtas epidemioloģisko situāciju gadījumos.
9. Nodrošināt veselību ietekmējošo vides faktoru kontroli un uzraudzību; sniegt higiēnas novērtēšanas atzinumus.
10. Novērtēt darba vides kaitīgo ietekmi uz veselību un sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
11. Piedalīties pārtikas drošības kontrolē un pārtikas aprites uzraudzības veikšanā.
12. Sniegt priekšlikumus ar sabiedrības veselību saistīto politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu pilnveidošanai.
13. Novērtēt normatīvo aktu prasības un to izpildes ietekmi uz veselību.
14. Plānot, īstenot un koordinēt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus un aktivitātes.
15. Pārzināt un prast izvēlēties piemērotākās veselības veicināšanas stratēģijas un rīcības taktiku dažādu veselības problēmu risināšanai atšķirīgās iedzīvotāju mērķgrupās.
16. Informēt un izglītot sabiedrību kopumā un sabiedrības grupas par veselību ietekmējošiem riska faktoriem, to novēršanas un profilakses pasākumiem, kā arī veselīgu dzīvesveidu.
17. Izstrādāt informatīvos materiālus par sabiedrības veselības jautājumiem dažādām iedzīvotāju grupām.
18. Novērtēt sabiedrības veselības programmu un to ietvaros īstenoto pasākumu efektivitāti.
19. Informēt sabiedrību par pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
20. Plānot un uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu sadali, plūsmu un izmantojamību.
21. Administrēt un organizēt sabiedrības veselības darbu, veikt kvalitātes uzraudzību.
22. Prast lietot sabiedrības veselības nozarei atbilstošās informācijas tehnoloģijas un iekārtas, tai skaitā specifiskās datorprogrammas.
23. Veikt sabiedrības veselības pētījumus ar zinātnisku un praktisku vērtību.
24. Sadarboties ar veselības un citu nozaru speciālistiem un institūcijām, konsultēt citu nozaru pārstāvjus, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.
25. Veikt citu nozaru speciālistu apmācību sabiedrības veselības jautājumos, piedalīties apmācības programmu izstrādē un īstenošanā.
26. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs un plašsaziņas līdzekļos.
27. Argumentēt savu viedokli un uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.
28. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes.
29. Kritiski domāt, patstāvīgi risināt problēmas un prast strādāt komandā.
30. Identificēt nepilnības un rast risinājumus darba procesa uzlabošanai un efektivitātes palielināšanai.
31. Pārvaldīt valsts valodu.
32. Saziņas līmenī pārvaldīt vismaz divas svešvalodas, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.
33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
34. Sniegt pirmo palīdzību.
35. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
1. Spēja izprast un analizēt veselību no cilvēka funkcionēšanas fiziskā, garīgā un sociālā aspekta.
2. Spēja izprast veselības konceptu un slimību cēlonības daudzfaktoru dimensijas gan indivīda, gan sabiedrības līmenī.
3. Spēja orientēties sabiedrības veselības jomu teorētiskajās nostādnēs un rīcības metodikās, kā arī izmantot sabiedrības veselībai raksturīgās pamata un specializētās zināšanas praksē.
4. Spēja veikt sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo indikatoru izstrādi un monitoringu – iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt veselību raksturojošo informāciju, lai novērtētu sabiedrības veselības stāvokli un tā izmaiņas dinamikā.
5. Spēja identificēt sabiedrības veselības stāvokli ietekmējošos faktorus un sabiedrības veselības apdraudējumus, noteikt rīcības prioritātes, pielietojot multisektorālus risinājumus.
6. Spēja veikt neinfekcijas un infekcijas slimību monitoringu, kontroli un profilaksi.
7. Spēja izstrādāt iekšējos normatīvo aktu projektus un citu dokumentu projektus sabiedrības veselības jautājumos, izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem esošajos normatīvajos aktos.
8. Spēja pārzināt un pielietot sabiedrības veselības jomu regulējošos normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, pārraudzīt to izpildi.
9. Spēja plānot un īstenot pasākumus sabiedrības veselības problēmu mazināšanai un novēršanai, kā arī iedzīvotāju veselības stāvokļa saglabāšanai un veicināšanai individuālā, grupas un populācijas līmenī.
10. Spēja īstenot sabiedrības veselības veicināšanas politiku, programmas un projektus, izglītot sabiedrības grupas jautājumos par veselību un veselīgu dzīvesveidu.
11. Spēja nodrošināt kontroli un uzraudzību epidemioloģiskās drošības, vides veselības, darba veselības, pārtikas aprites jomā.
12. Spēja izvērtēt īstenoto sabiedrības veselības programmu, projektu, pasākumu un aktivitāšu efektivitāti.
13. Spēja izstrādāt informatīvos materiālus dažādām mērķgrupām un sagatavot ziņojumus par sabiedrības veselības jautājumiem.
14. Spēja plānot un uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un izmantojamību, kā arī informēt iedzīvotājus par veselības aprūpes pakalpojumiem.
15. Spēja administrēt un organizēt uzņēmumā sabiedrības veselības darbu, veikt kvalitātes vadības procesa uzraudzību.
16. Spēja diskutēt par sabiedrības veselības tēmām ar kolēģiem, citu profesiju pārstāvjiem, kā arī dažādām sabiedrības grupām, ievērojot profesionālās ētikas normas.
17. Spēja risināt sabiedrības veselības problēmsituācijas, strādājot gan patstāvīgi, gan komandā.
18. Spēja argumentēti pamatot un pieņemt lēmumus sabiedrības veselības speciālista profesionālās kompetences ietvaros.
19. Spēja ierosināt, plānot, metodiski vadīt, koordinēt un realizēt pētījumus ar zinātnisko vērtību sabiedrības veselības nozarē.
20. Spēja apstrādāt un analizēt pētījumā iegūtos datus, izdarīt uz pierādījumiem balstītus secinājumus un izstrādāt priekšlikumus, prezentēt iegūtos rezultātus.
21. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.
22. Spēja apgūt jaunas zināšanas un sekot līdzi sabiedrības veselības nozares attīstībai.
23. Spēja paaugstināt savu kvalifikāciju.
24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.
6
6
5
Veselības aprūpe (72)
Izglītības programmu grupa (ISCED)Sabiedrības veselība (726)
Kvalifikācija izglītības pakāpēAugstākā izglītība
Kvalifikācijas veidsProfesionālā augstākās izglītības kvalifikācija
Pilna vai daļējaPilna kvalifikācija
Cita informācija
Vēsturiska kvalifikācija
Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2024
Pēdējie labojumi: 10.03.2025
Ievietots: 07.05.2016