Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).
EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
Uz Jēdzienu sadaļu
Informācija par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (LKI) iekļautajām kvalifikācijām
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).
EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
6
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).
Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).
6
5
Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.
Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).
Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.
Pārzināt dizainera profesijai raksturīgās pamata un specializētās zināšanas, kas nepieciešamas, veidojot grafiskā dizaina produktu vai interjera dizaina projektu; parādīt dizaina jomas svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, orientēties dizaina procesa struktūrā, pārzināt dizaina valodai raksturīgos izteiksmes līdzekļus; izprast dizaina vērtību kritērijus un aktualitātes kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, estētiskā, etniskā un sociālā kontekstā; izmantojot apgūtās teorētiskās zināšanas un prasmes, veikt profesionālu un mākslinieciski inovatīvu darbību dizaina sfērā.
Formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, grafikas dizaina un tam radniecīgo nozaru problēmas, un paredzēt to iespējamos risinājumus, izvērtēt grafikas dizaina attīstību ietekmējošos faktorus; formulēt darba problemātiku un virsuzdevumu, patstāvīgi un radoši izstrādāt dizaina piedāvājumu, atbilstoši darba uzdevumam veikt kompleksu poligrāfiskās vai digitālās grafikas dizaina pasūtījumu izpildi, saskaņot to ar pasūtītāju, darba devēju, ražotāju, sadarboties ar citu saistīto nozaru speciālistiem (tirgvedības, sabiedrisko attiecību, komunikāciju, poligrāfijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem, izdevējiem, fotogrāfiem, māksliniekiem u. c.); orientēties tradicionālo un digitālo vizualizācijas tehnoloģiju klāstā un materiālu piedāvājumā.
Profesionālā bakalaura studiju programmas „Māksla” mērķis ir dot iespēju studentiem:
– kļūt par mūsdienu darba tirgū konkurētspējīgiem, analītiski un radoši domājošiem speciālistiem ar vispusīgām zināšanām grafikas dizaina vai interjera dizaina jomā, kurus raksturo māksliniecisko ideju oriģinalitāte, kognitīvā, sociālā, kultūras, tehnoloģiskā, ekonomiskā projektēšanas konteksta izpratne un spēja izmantot datora un ražošanas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, strādājot gan Latvijas uzņēmējdarbības vidē, gan starptautiskos projektos;
– iegūt 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju grafikas dizainā vai interjera dizainā.
Programmas apguve dod iespēju turpmākām studijām un/vai dziļākai specializācijai pēcdiploma profesionālās pilnveides un maģistrantūras studiju programmās Latvijā un ārzemēs.
Studiju programmas uzdevumi:
Radīt priekšnoteikumus studējošo zināšanu apguvei un kompetenču veidošanai:
– tēlotājā mākslā, kompozīcijā un koloristikā;
– vizualizācijā, attēlu un tēlu sistēmas veidošanā;
– dažādu dizaina darbu specifikas izpratnē;
– dizaina menedžmenta problēmu risināšanā, projektu finansiāli ekonomisko aspektu novērtēšanā;
– fizisko, kognitīvo, kultūras, sociālo un ekonomisko faktoru izpratnē balstītu projektu izstrādē;
– tehnoloģiju un programmatūras apguvē, ražošanas tehnoloģisko iespēju spektra pārzināšanā;
– komunikatīvajā lietišķās saskarsmes kultūrā, sadarbībā ar pasūtītāju un citām projektos iesaistītajām pusēm.
Sniegt iespēju studējošajiem apgūt pētnieciskā darba prasmes ar specialitāti saistīto teorētisko atziņu un faktoloģiskā un vizuālā materiāla apzināšanā, analīzē un interpretācijā, nodrošinot loģisku un nepārtrauktu teorētisko zināšanu un prakses integrāciju.
Veicināt studentu personības pilnveidi studiju procesā.
Pēc studiju programmas apguves studenti spēs:
– parādīt grafikas dizainera vai interjera dizainera profesijai raksturīgās pamata un specializētās zināšanas dizaina jomā, kas nepieciešamas, veidojot grafiskā dizaina produktu vai interjera dizaina projektu;
– parādīt dizaina jomas svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni, orientēties dizaina procesa struktūrā, pārzināt dizaina valodai raksturīgos izteiksmes līdzekļus;
– izprast dizaina vērtību kritērijus kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, estētiskā, etniskā un sociālā kontekstā;
– demonstrēt izpratni par dizaina nozares aktualitātēm un tās lomu valsts ekonomikas kontekstā;
– formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, dizaina un tam radniecīgo nozaru problēmas, un paredzēt to iespējamos risinājumus;
– izvērtēt dizaina attīstību ietekmējošos faktorus un dalībniekus;
– izmantojot apgūtās teorētiskās zināšanas un prasmes, veikt profesionālu un mākslinieciski inovatīvu darbību dizaina sfērā;
– formulēt darba problemātiku un virsuzdevumu, patstāvīgi un radoši izstrādāt dizaina piedāvājumu, saskaņot to ar pasūtītāju, darba devēju, atbildīgajiem dienestiem, tehniskajiem izpildītājiem, ražotājiem;
– orientēties tradicionālo un digitālo vizualizācijas tehnoloģiju klāstā un materiālu piedāvājumā;
– izvēlēties dizaina ieceres īstenošanai visatbilstošākos mākslinieciskos un tehniskos paņēmienus;
– plānot dizaina projekta izpildi, veikt autoruzraudzību, kontrolēt dizaina produkta izgatavošanas darbu kvalitāti un atbilstību koncepcijai, estētiskajai un tehniskajai kvalitātei, vides aizsardzības un drošības normu prasībām;
– sistematizēt un arhivēt dizaina projekta izstrādes procesā uzkrāto informāciju;
– veikt darbu individuāli vai komandā, pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas;
– izvēlēties prezentācijas stratēģiju, prezentēt projektu dažādām auditorijām, argumentēti diskutēt par to;
– patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos; parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā interjera vai grafiskā dizaina jomā;
– ievērot ētikas normas; apzināties mūžizglītības nepieciešamību.
Kvalifikācijas dokuments
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).
EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
6
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).
Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.
LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).
6
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).
PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).
PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
5
Mākslas (21)
Izglītības programmu grupa (ISCED)Dizains (214)
Kvalifikācija izglītības pakāpēAugstākā izglītība
Kvalifikācijas veidsProfesionālā augstākās izglītības kvalifikācija
Pilna vai daļējaPilna kvalifikācija
Cita informācija
Aktīva kvalifikācija
Kvalifikācijas izdošanas periods: 2015-2022
Pēdējie labojumi: 06.09.2021
Ievietots: 17.10.2016