Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Studiju programmas absolventi:
– spēj parādīt vispusīgas faktu, teoriju un likumsakarību zināšanas, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;
– spēj detalizēti izprast un parādīt daudzveidīgu specifisku faktu, principu, procesu un jēdzienu zināšanas noteiktā mācību vai profesionālās darbības jomā standarta un nestandarta situācijās;
– pārzina tehnoloģijas un metodes mācību uzdevumu vai darba uzdevumu veikšanai;
– spēj plānot un organizēt darbu, izmantot dažādas metodes, tehnoloģijas, ierīces, instrumentus un materiālus uzdevumu veikšanai;
– spēj atrast, izvērtēt un radoši izmantot informāciju mācību vai profesionālo darba uzdevumu izpildei un problēmu risināšanai;
– spēj sadarboties, plānot un veikt mācību vai darba uzdevumus profesijā individuāli, komandā vai vadot komandas darbu.
Bakalaura profesionālās studijas nodrošina zināšanas, kas veido augstu kultūras un inteliģences pakāpi, ļaujot uzsākt sabiedrisku un profesionālu darbību un kontaktēties ar Latvijas un ārzemju akadēmiskajām un profesionālajām aprindām.

Ēku būvinženieris

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Izpratnes līmenī:
    1. Tehnoloģisko būvniecības risinājumu principi atbilstoši būvniecības jomai.
    2. Latvijas un Eiropas Savienības standartizācijas principi.
    3. Ēku tehnisko apsekojumu veidi.
    4. Paraugu marķēšanas un pārvietošanas principi.
    5. Būves pamatnes grunts fizikālās un mehāniskās īpašības.
    6. Ģeodinamiskie un hidroģeoloģiskie procesi.
    7. Topogrāfiskie apzīmējumi un elementi.
    8. Būves deformāciju raksturs, to iemesli un novēršanas iespējas.
    9. Būvniecībai nelabvēlīgu grunšu iegulumu identificēšanas principi.
    10. Ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas un/vai uzmērīšanas principi.
    11. Hidrometeoroloģiskā režīma noteikšanas principi.
    12. Klimatoloģiskie rādītāji un hidroloģiskie procesi.
    13. Grunšu un pazemes ūdeņu izpētes un tās rezultātu novērtēšanas metodes.
    14. Plūdu risku analīze.
    15. Būvniecības līguma saturs un prasības.
    16. Īpašuma tiesību aizsardzība.
    17. Būvprojekta atsevišķo daļu principiālie risinājumi.
    18. Projektēšanas grupas vadīšanas principi.
    19. Lineāru, plakanisku un telpisku būvkonstrukciju veidi.
    20. Ēku un to konstrukciju arhitektoniskā un lietošanas funkcija.
    21. Būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas tehnoloģijas.
    22. Plūsmas mehānika un vēja iedarbe.
    23. Ģeodinamiskie un hidroģeoloģiskie procesi.
    24. Sintētisko materiālu projektēšanas principi un pielietošanas īpatnības būvkonstrukcijās.
    25. Parametriskās modelēšanas principi (BIM).
    26. Būvniecības ierosinātāja informācijas prasībās un BIM īstenošanas plānā izvirzīto prasību novērtēšanas principi. Detalizācijas pakāpes novērtēšanas un iekļaušanas būvkonstrukciju BIM modelī principi.
    27. Darbu organizēšanas projekts, tā nosacījumi.
    28. Teritorijas vertikālās planēšanas paņēmieni.
    29. Būvmateriālu atbilstības deklarācijas.
    30. Būvlaukuma infrastruktūras izveides principi.
    31. 3D skenēto datu izmantošana izpildīto būvdarbu kvalitātes novērtēšanā.
    Lietošanas līmenī:
    1. Ēku konstruktīvās shēmu izstrādes principi.
    2. Ēku konstrukciju tipi un to būtiskās īpašības.
    3. Būvniecības risku analīzes metodes.
    4. Būvprojekta izpildes plāna vadlīniju izstrādes struktūra.
    5. Būvju grupu tehniskās prasības.
    6. Būvju kvalitātes rādītāji.
    7. Būvmateriālu izvēles principi.
    8. Būvmateriālu ražošanas kvalitātes tehniskie rādītāji.
    9. Inženiersistēmu kvalitātes un tehniskie rādītāji.
    10. Būvprojekta priekšizpētes darbu veidi, to veikšanas principi.
    11. Tehnisko noteikumu prasības.
    12. Būvmateriālu, t.sk. vēsturisko, ķīmiskās, fizikālās un mehāniskās īpašības un testēšana.
    13. Būvju apsekošanas un izpētes darbu metodika un prasības.
    14. Materiālu un konstrukciju negraujošo un graujošo metožu veidi un pielietojums.
    15. Objekta vizuālās apsekošanas metodes.
    16. Defektu dokumentēšanas metodes
    17. Plaisu attīstības dinamikas instrumentālo novērojumu un uzmērīšanas metodes.
    18. Ēkas energoefektivitātes vērtēšanas principi.
    19. Materiālu un konstrukciju negraujošo un graujošo metožu veidi un pielietojums.
    20. Konstrukciju slogošanas pārbaudes un to pielietošanas kritēriji.
    21. Ēku konstruktīvās shēmas, aprēķina shēmas un slogojums.
    22. Būvkonstrukciju tehniskās vērtēšanas pamatprincipi un metodes.
    23. Kontroles mērinstrumentu izmantošanas principi.
    24. Būvmehānikas principi un materiālu pretestība.
    25. Konstrukciju mehānisko un fizikālo īpašību noteicošie parametri.
    26. Konstrukciju nestspējas un deformāciju aprēķina principi.
    27. Ēkas tehniskās izpētes metodes.
    28. Datu sistematizēšanas metodes.
    29. Ēkas ugunsdrošības pasākuma pārskata struktūra, iekļaujamā informācija.
    30. Ēkas tehniskās izpētes datu analīzes metodes.
    31. Būvniecības informācijas sistēmas darbības pamatprincipi.
    32. Ēkas tehniskā novērtējuma atskaites struktūra.
    33. Rekomendāciju izstrādes principi.
    34. Būves pamatu tipu izvēles principi, atbilstoši grunts fizikāli mehāniskajām īpašībām.
    35. Grunšu klasificēšanas principi.
    36. Hidroloģisko apstākļu ietekme uz būvniecības projekta risinājumiem.
    37. Ēkas, tās konstrukciju tehnoloģiskie risinājumi.
    38. Ēkas funkcionalitātes, ilgtspējas un energoefektivitātes analīzes pamatprincipi.
    39. Ēkas būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksu noteikšanas pamatprincipi.
    40. Efektīvas būvniecības resursu plānošanas metodes.
    41. Būvdarbu procesa risku analīzes metodes.
    42. Energoefektivitātes aprēķini.
    43. Būvniecību regulējošo normatīvo aktu un piemērojamo standartu prasības.
    44. Projektēšanas uzdevuma izstrādes prasības.
    45. Efektīvas saziņas principi.
    46. Informācijas aprite un komunikācija vienotā datu vidē.
    47. Būvprojekta laika grafika izstrādes principi.
    48. Informācijas apmaiņas nosacījumi.
    49. Ēku konstrukciju tipi.
    50. Būvprojekta daļu saderības principi.
    51. Būves informācijas modelēšanas (BIM) sadarbības principi.
    52. Tehnisko rasējumu pamatprincipi.
    53. Dažādu būvmateriālu kīmiskās, fizikālās un mehāniskās īpašības.
    54. Būvmateriālu ekspluatācijas apstākļi un ilgmūžība.
    55. Grunts fizikālās un mehāniskās īpašības.
    56. Aprēķinu shēmu konstruēšana.
    57. Statiski noteicamu un statiski nenoteicamu sistēmu iekšējo piepūļu un deformāciju aprēķini.
    58. Materiālu pretestības teorija.
    59. Būvkonstrukciju aprēķinos izmantoto varbūtību sadalījumu aprēķini.
    60. Galīgo elementu matricu sastādīšanas metodes.
    61. Būvkonstrukciju aprēķinu analītiskās un skaitliskās metodes.
    62. Prasības konstruktīvajām shēmām un to izveides principi.
    63. Konstrukciju projektēšanas būvnormatīvi, slodzes un iedarbes, to sakārtojumi.
    64. Slodžu apkopošanas principi.
    65. Klimatisko, lietderīgo un seismisko slodžu noteikšana, dažādu slogojumu kombinēšanas metodes.
    66. Diferenciālrēķinu risināšana.
    67. Lineārās algebras un matricu uzdevumu risinājumi.
    68. Matemātisko funkciju īpašības un atrisināšanas metodes.
    69. Dzelzsbetona konstrukciju aprēķini.
    70. Tērauda konstrukciju aprēķini.
    71. Kompozīto tēraudbetona konstrukciju aprēķini.
    72. Koka konstrukciju aprēķini.
    73. Mūra konstrukciju aprēķini.
    74. Ģeotehniskie aprēķini.
    75. Seismiskie aprēķini.
    76. Konstrukciju noturības aprēķini.
    77. Konstrukciju dinamiskas aprēķini.
    78. Konstrukciju elementu dimensionēšanas un nestspējas aprēķini.
    79. Ēkas konstrukciju ugunsizturības aprēķini un ugunsdrošības prasības. Prasības ēku norobežojošajām konstrukcijām, to siltumtehniskie, tvaika caurlaidības, skaņas caurlaidības, gaismas un starojuma caurlaidības parametri.
    80. Būvmateriālu un būvtehnoloģiju ilgtspēja, ekoloģiskums un energoefektivitāte.
    81. Ēkas akustikas nodrošināšanas prasības.
    82. BIM būvkonstrukciju modeļa izveide.
    83. Būvprojekta dokumentācijas izveide no BIM modeļa.
    84. Būvniecības informācijas sistēmas darbības principi.
    85. Pilna cikla būvkonstrukciju aprēķina datorsimulācija – modeļa izstrāde, analīze un rezultātu pēcapstrāde.
    86. Aprēķinu normas un konstrukciju elementu aprēķinu pamatprincipi. Tehnisko rasējumu noformēšanas principi.
    87. Būvobjektu, būvkonstrukciju un inženiersistēmu grafiskā attēlošana.
    88. Dokumentu kopiju iegūšana ar ploteriem un printeriem.
    89. Dokumentu elektroniskā publicēšana un datu koplietošana.
    90. Būvniecības tehniskā projekta analīzes metodes.
    91. Savietotā BIM modeļa izpētes un analīzes metodes.
    92. Darba aizsardzības pasākumu plānošana būvlaukumā.
    93. Dabas aizsardzības plānošanas principi būvlaukumā.
    94. Būvdarbu tehnoloģisko resursu un kalendārā plānošana.
    95. Būvniecības tehnoloģijas un organizācijas projekta /darba programmas struktūra, izstrādes principi.
    96. Darbu veikšanas projekta izstrāde, ievērojot darbu organizēšanas projekta nosacījumus.
    97. Ģeodēzisko uzmērījumu paņēmieni.
    98. Materiāli tehnisko resursu plūsmas grafika izstrādes principi.
    99. Būvdarbu veikšanas secība, tehnoloģija un specifika.
    100. Būvlaukuma asu nospraušana.
    101. Resursu piegādes loģistikas principi.
    102. Būvprojekta tehnisko noteikumu prasības.
    103. Būvlaukuma ierīkošanas prasības.
    104. Sadzīves apstākļu nodrošināšanas prasības būvlaukumā.
    105. Darba drošības koordinēšana un drošības zīmju izvietošanas prasības.
    106. Būvdarbu veikšanai nepieciešamo cilvēkresursu plānošana un vadība.
    107. Būvdarbu projektu vadība.
    108. Būvdarbu kvalitātes vadības sistēmas prasības.
    109. Būvdarbu procesa izmaiņu plānošanas principi.
    110. Būvmašīnu darbības principi.
    111. Ēku būvdarbu pārbaudes paņēmieni un metodes.
    112. Būvdarbu uzmērīšanas principi.
    113. Mērinstrumentu darbības principi.
    114. Būvdarbu kvalitātes kontroles metodes.
    115. BIM modeļu apskates un analīzes programmatūru un rīku darbības pamatprincipi.
    116. Faktisko un plānoto būvdarbu izmaksu salīdzināšanas metodes.
    117. Cenu veidošanās būvniecībā.
    118. Pieprasījuma un piedāvājuma ietekmējošo faktoru aprēķinu metodes.
    119. Materiāli tehnisko resursu izlietošanas efektivitātes un lietderības rādītāji.
    120. Būvdarbu izpilddokumentācijas sagatavošana, ieskaitot izpilddokumentācijas grafisko daļu.
    121. Būvdarbu uzmērīšanas principi.
    122. Tehniskie apzīmējumi būvniecības rasējumos.
    123. Būvdarbu organizēšanas principi.
    124. Darbu izpildes paņēmieni un tehnoloģija būvlaukumā. Būvdarbu izpildes secība.
    125. BIM savietoto modeļu kontroles metodes.
    126. Būvuzraudzības plāna uzdevumi.
    127. Būvdarbu etapu izstrādes principi.
    128. Būvuzraudzības metodes.
    129. Dokumentācijas pārbaudes un būvdarbu saskaņošanas metodes.
    130. Būvuzraudzības plāna atbilstība normatīvos noteiktajām prasībām. Plānošanas, kontroles un atskaišu metodes.
    131. Kvalitātes kontroles ierīču veidi, to pielietojums.
    132. Būvuzraudzības kvalitātes prasības.
    133. Preventīvie pasākumi apdraudējuma uz vidi mazināšanai.
    134. Dokumentu noformēšanas tehniskās prasības.
    135. Būvmateriālu pielietošanas nosacījumi, būvizstrādājumu iestrādāšana un būvdarbu tehnoloģijas
    136. Būvniecības informācijas sistēmas lietošanas principi.
    Vispārējās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Matemātiski simulācijas modeļi.
    2. Optimizācija kā matemātikas un tehnikas nozare.
    Izpratnes līmenī:
    1. Termiska, elektriska, mehāniska un ķīmiska rakstura ierobežojumi.
    2. Dažādi moderni simulācijas instrumenti un metodes procesu vadībā.
    3. Tehniski priekšlikumi un simulācijas modeļi.
    4. Informācijas tehnoloģiju iespējas un potenciālie riski.
    5. Personas datu aizsardzība.
    6. Darba vides iekšējās uzraudzības principi.
    7. Darba aizsardzības vieta un loma iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību darbībā.
    8. Ilgtspējīgas attīstības būtība.
    9. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
    10. Darba devēja un darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība.
    11. Sociālā dialoga līmeņi un veidošanas pamatprincipi.
    12. Organizācijas personāla pārvaldības politika.
    13. Resursu un finanšu analīzes metodes.
    14. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    15. Sociālā daudzveidība un vienlīdzības princips.
    16. Eksperimentu posmi un procedūras, pētniecības metodoloģija un standarti.
    17. Efektīvas saziņas paņēmieni.
    18. Komunikācija (tai skaitā starpkultūru) sabiedrībā (tai skaitā) multikulturālajā.
    19. Argumentācijas paņēmieni.
    20. Plānošana un lēmumu pieņemšana.
    Lietošanas līmenī:
    1. Svešvaloda.
    2. Starpkultūru mijiedarbība.
    3. Profesionālā terminoloģija būvniecības nozarē.
    4. Saziņas stratēģijas (metakognitīvais princips).
    5. Publiskās runas principi.
    6. Pētījumu metodoloģijas principi.
    7. Datu analīzes un apkopošanas metodes.
    8. Matemātiskā terminoloģija, instrumenti un analīzes metodes.
    9. Dabas resursu racionālas un
    10. ilgtspējīgas izmantošanas principi.
    11. Elektroniskās informācijas drošība.
    12. Informācijas tehnoloģijas datu apstrādei, analīzei un vadībai.
    13. Sadarbības pamatprincipi digitālajā vidē.
    14. Datu drošība.
    15. Datoru drošības programmas.
    16. Valsts vienotās datorizētās informācijas sistēmas.
    17. Drošas darba metodes.
    18. Rīcība ārkārtas situācijā.
    19. Nodarbināto instruēšanas metodes.
    20. Risku identificēšana, to novēršanas paņēmieni.
    21. “Zaļās domāšanas” principi.
    22. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa normatīvais regulējums.
    23. Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģija.
    24. Vispārējā un profesionālā ētika.
    25. Starpkultūru saskarsme.
    26. Zinātniski pētniecības metodes.
    27. Eksperimentu rezultāti vai novērojumi procesā, tai skaitā novirzes no rezultātiem.
    28. Kontrolējami un nekontrolējami parametri, ietekme uz eksperimenta vērtību.
    29. Kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes metodes.
    30. Publikāciju uzrakstīšana, noformēšana un rezultātu prezentēšana.
    31. Latvijā un starptautiskajā zinātniskajā telpā pieņemtās normas.
    32. Ideju ģenerēšana.
    33. Prioritāšu noteikšanas principi.
    34. Mācīšanās stratēģijas.
    35. Pašnovērtējuma mehānismi.
    36. Pārskatu un publikāciju sagatavošana.
    37. Pašnovērtējuma mehānismi.
    38. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
    39. Laika plānošana.
    40. Pašizaugsme un mūžizglītība.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Izstrādāt dažādas ēkas variantu skices, atbilstoši būvniecības ierosinātāja izvirzītajiem nosacījumiem un ēkas lietotāju vajadzībām.
    2. Izstrādāt konkurētspējīgus skiču variantus, ievērojot ekonomiskos rādītājus, ēku energoefektivitātes prasības, objekta funkcionalitāti, ilgtspēju, un citas būtiskās būvei izvirzāmās prasības.
    3. Analizēt būves ietekmi uz citām būvēm un inženiersistēmām.
    4. Sagatavot būvprojekta būvkonstrukciju daļas izpildes plāna vadlīnijas, nosakot iespējamo vai vēlamo laika grafiku.
    5. Definēt mērķus un veidu projekta sadaļu koordinēšanai.
    6. Noteikt būvprojekta būvkonstrukciju daļas sasniedzamos tehniskos, apjoma un kvalitātes rādītājus un parametrus.
    7. Izstrādāt uzdevumu nepieciešamo ēkas tehnisko apsekojumu veikšanai.
    8. Pārbaudīt un pieņemt būvniecības priekšizpētes darbus.
    9. Informēt būvniecības ierosinātāju par projekta tehniskiem un normatīvajiem ierobežojumiem.
    10. Definēt pielietojamo metodiku attiecīgu ēku apsekošanā un pārbaudēs.
    11. Izstrādāt ēkas apsekošanas darba uzdevumu būvprojekta komandai – informācijas iegūšanai par ēku/būvi, atsegumu veikšanai, ģeotehniskajai izpētei.
    12. Analizēt ēkas vēsturiski pieejamo, papildus iegūto informāciju un interviju datus.
    13. Sagatavot uzdevumus speciālo pārbaužu veikšanai un laboratorijai paraugu analīzei.
    14. Analizēt sākotnējo uzmērījumu un atsegumu paraugu datus.
    15. Organizēt ēkas daļu atsegumu uzmērīšanas un dokumentēšanas darbus.
    16. Sistematizēt un analizēt ēkas uzmērīšanas, vēsturiskās informācijas un laboratoriju dokumentētos datus.
    17. Novērtēt vizuāli plaisas un konstrukciju deformāciju, veicot to uzmērījumus.
    18. Aprakstīt konstrukciju un citu ēkas elementu stāvokli, dokumentējot konstatētos defektus.
    19. Veikt ēkas konstrukciju materiāla ekspress testus un analizēt to rezultātus
    20. Analizēt ēkas būvmateriālu degradāciju un to iemeslus
    21. Veikt ēkas konstrukciju pārbaudes ar slogojumu
    22. Novērtēt ēkas energoefektivitāti.
    23. Analizēt ēkas esošās slodzes, ņemot vērā iepriekš dokumentētos datus.
    24. Izvērtēt konstrukciju pārbaudēm atbilstošākos standartus, aprēķinu metodes, atbilstošus drošuma koeficientus.
    25. Veikt sākotnējus deformācijas un citus kontrolaprēķinus ēkas konstruktīvās shēmas pamatošanai.
    26. Pieņemt lēmumu par ēkas konstruktīvo shēmu, pamatojoties uz sagatavotajiem variantiem un veiktajiem kontrolmērījumiem.
    27. Analizēt ēkas daļu tehnisko atsegumu datus.
    28. Analizēt plaisu dinamikas un deformāciju novērtēšanas datus.
    29. Analizēt ēku konstrukciju tehniskās izpētes datus.
    30. Sistematizēt iegūtos ēkas būvizpētes tehniskos datus.
    31. Ievadīt ēkas apsekošanas datus būvniecības informācijas sistēmā.
    32. Veikt ēkas ugunsdrošības vērtējumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    33. Sistematizēt būvju tehniskās apsekošanas datus, nepieciešamības gadījumā ievērojot vēsturisko būvju būvniecības principus.
    34. Apkopot sagatavoto informāciju atskaitē atbilstoši apsekošanas uzdevumam, atspoguļojot ēkas, ēkas daļas un konstrukcijas tehnisko vērtējumu.
    35. Sniegt rekomendācijas būvniecības ierosinātājam, pamatojoties uz būvizpētes datiem un iegūtajiem secinājumiem.
    36. Izstrādāt ģeotehniskās izpētes uzdevumu.
    37. Noteikt ģeotehnikas izpētei nepieciešamo
    38. izpētes punktu vietas, skaitu un ģeotehniskos parametrus.
    39. Definēt speciālos izpētes darbus, atbilstoši normatīvo aktu regulējumam.
    40. Analizēt ģeotehniskās izpētes darbu rezultātus un ievāktos datus, ņemot vērā to ietekmējošos faktorus uz būvdarbu procesu un ēkas ekspluatāciju.
    41. Analizēt būvei pieguļošās teritorijas hidroloģiskos apstākļus, apvidus hidroloģiskā režīma ietekmi uz būves konstrukciju.
    42. Analizēt ģeotehniskās apsekošanas darbu rezultātus un ievāktos datus, ņemot vērā to ietekmējošos faktorus uz būvdarbu procesu.
    43. Izstrādāt meteoroloģiskās izpētes uzdevumu.
    44. Sistematizēt iegūtos inženierizpētes datus.
    45. Analizēt ēkas būvniecības vai rekonstrukcijas procesa izmaksas, pamatojoties uz iegūtajiem inženierizpētes datiem.
    46. Analizēt iecerētā būvobjekta būvniecības vai rekonstrukcijas iespējamos riskus, pamatojoties uz iegūtajiem inženierizpētes datiem.
    47. Izstrādāt konceptuālos būves konstrukciju risinājumu variantus, pamatojoties uz arhitektūras daļas uzdevumu.
    48. Saskaņot būvprojekta projektēšanas uzdevumu ar būvniecības ierosinātāju.
    49. Konsultēt būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju par projekta ieceres realizēšanas iespējām.
    50. Definēt ēkas projektēšanas konstruktīvo shēmas principus.
    51. Izstrādāt būvprojekta būvkonstrukciju daļas projektēšanas laika grafiku.
    52. Izveidot būves informācijas modelēšanas sistēmas aprakstu vienotai būvprojekta datu apmaiņai.
    53. Definēt tikšanās vietu būves informācijas modelēšanas sistēmā.
    54. Koordinēt būvkonstrukciju daļas izstrādātāju darba grupas darbu un kvalitāti, ievērojot būvprojekta izstrādes laika grafiku.
    55. Nodrošināt būvprojekta būvkonstrukciju daļu izstrādes atbilstību būvprojekta būvkonstrukciju projektēšanas uzdevumam un būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem.
    56. Nodrošināt būvprojekta būvkonstrukciju daļas saskaņotību ar citām būvprojekta daļām, tajā skaitā pielietojot būves informācijas modelēšanas (BIM) sadarbības metodes.
    57. Novērtēt būvkonstrukciju aprēķina shēmas.
    58. Veikt dažādu materiālu būvkonstrukciju aprēķinus un šķērsgriezumu
    59. dimensionēšanu atbilstoši būvnormatīvu un obligāti piemērojamo standartu prasībām.
    60. Sagatavot aprēķinu atskaiti ar pamatojumu par būvkonstrukciju atbilstību mehāniskās stiprības un stabilitātes un ugunsdrošības prasībām.
    61. Izstrādāt būvkonstrukciju tehniskos risinājumus atbilstoši būvprojekta nosacījumiem.
    62. Analizēt sagatavotos rasējumus, novērtējot tajos sniegtās informācijas pietiekamību.
    63. Veikt kontrolaprēķinus atbilstoši sagatavotajām aprēķina shēmām.
    64. Veikt būvkonstrukciju kontrolaprēķinus, pielietojot vienkāršotas aprēķinu shēmas.
    65. Salīdzināt kontrolaprēķinu rezultātus ar iesniegtajiem aprēķina atskaites rezultātiem.
    66. Analizēt aprēķina atskaiti būvkonstrukcijām, kam netiek veikti kontrolaprēķini.
    67. Veikt būvkonstrukciju būves informācijas modelēšanas (BIM) modelēšanu atbilstoši projekta BIM uzdevumiem, būvniecības ierosinātāja informācijas prasībām un BIM īstenošanas plānam (BIP).
    68. Veikt būvprojekta būvkonstrukciju daļas saskaņotību ar citām būvprojekta daļām būves informācijas modelēšanas (BIM) koordinēšanas procesa ietvaros.
    69. Sagatavot katrai būvprojektēšanas stadijai atbilstošu aprēķinu atskaiti un rasējumus.
    70. Noformēt būvprojekta atbilstošās stadijas atbilstoši standartiem un vispārpieņemtiem projekta noformēšanas principiem.
    71. Veikt būvkonstrukciju 2D un 3D modelēšanu.
    72. Saskaņot būvprojektu atbilstošajās institūcijās.
    73. Kontrolēt ēkas būvdarbos pielietojamo materiālu un konstrukciju atbilstību būvprojektam.
    74. Apstiprināt segto un citu nozīmīgo darbu aktus.
    75. Veikt ierakstu būvdarbu žurnālā par veikto darbu atbilstību būvprojektā paredzētajam.
    76. Izskatīt un apstiprināt ierosinātās izmaiņas būvprojekta risinājumos.
    77. Izstrādāt ēku būvdarbu veikšanas būvprojektu.
    78. Identificēt būvdarbu veidus būvprojekta ietvaros, nosakot nepieciešamo tehnoloģisko resursu patēriņu to izpildei.
    79. Izstrādāt ēku būvprojekta realizācijas kalendāro plānu un būvlaukuma ģenerālo plānu.
    80. Organizēt būvdarbus, ievērojot būvnormatīviem atbilstošu ēku būvdarbu veikšanas tehnoloģiju.
    81. Noteikt darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumus būvobjektā.
    82. Principiāli plānot satiksmes organizācijas risinājumus būvdarbu laikā.
    83. Kontrolēt būvdarbu veikšanu, to kvalitāti un atbilstību būvprojektam.
    84. Izpētīt materiāli tehnisko resursu piedāvājumu.
    85. Izstrādāt materiāli tehnisko resursu plūsmas grafiku.
    86. Koordinēt būvdarbu procesu starp būvprocesā iesaistītajām struktūrvienībām.
    87. Veikt aktivitātes vertikālajā darba plūsmā.
    88. Instruēt citu būvju un inženiersistēmu būvdarbu vadītājus par veicamiem darbiem.
    89. Ierīkot būvlaukumu un tā infrastruktūru atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
    90. Sadarboties ar citu būvju un inženiersistēmu būvdarbu vadītājiem.
    91. Organizēt inženiersistēmu izbūvi līdz būvlaukuma sagatavošanas darbiem.
    92. Analizēt ēku būvprojekta tehnisko noteikumu prasības.
    93. Veidot būvobjekta infrastruktūru.
    94. Nodrošināt sadzīves apstākļus un energoresursus būvobjektā.
    95. Organizēt būvdarbu tehnisko
    96. nodrošinājumu (transportu, mehānismus, instrumentus).
    97. Nodrošināt energoresursus, cilvēkresursus, sadzīves apstākļus būvlaukumā.
    98. Izvēlēties būvizstrādājumus atbilstoši būvprojekta specifikācijai un tāmei.
    99. Kontrolēt būvizstrādājumu piegādes termiņus.
    100. Veikt izpildīto būvdarbu tehnisko un kvalitātes kontroli.
    101. Kontrolēt būvdarbu norisi atbilstoši laika grafikam, nepieciešamības gadījumā to aktualizējot.
    102. Veikt ikdienas būvdarbu kvalitātes un segto darbu pārbaudi un pieņemšanu.
    103. Analizēt faktisko un paredzēto būvdarbu rezultātu.
    104. Veikt nepieciešamās izmaiņas būvdarbu organizēšanā, tās dokumentējot.
    105. Informēt būvdarbu procesā iesaistītās personas un institūcijas par iespējamām neatbilstībām.
    106. Analizēt būvprojekta sadaļu BIM modeļus, to pielietošanu, nolasot būvniecības apjomus, konkrētus izmērus.
    107. Salīdzināt faktiskās un plānotās būvdarbu izmaksas.
    108. Izvērtēt materiāli tehnisko resursu izlietošanas efektivitāti un lietderību.
    109. Izvērtēt būvdarbu procesa tehniski ekonomisko efektivitāti.
    110. Ievērot būvdarbu tehnoloģisko secību un to pieņemšanu atbilstoši laika grafikam.
    111. Sagatavot darbu pieņemšanas-nodošanas aktus.
    112. Veikt ēku būvdarbu uzmērīšanu pirms nodošanas ekspluatācijā.
    113. Sagatavot savietotos ēku plānus.
    114. Apstiprināt būvniecības informācijas sistēmā ēku gatavību ekspluatācijai.
    115. Analizēt tehniskā būvprojekta dokumentāciju.
    116. Kontrolēt izbūvētās konstrukcijas atbilstoši savietotam BIM modelim.
    117. Analizēt darbu organizēšanas projektu.
    118. Analizēt darbu veikšanas projektu.
    119. Analizēt būvdarbu vadītāja sniegto detalizēto informāciju par būvdarbu sagatavošanas posmiem un izvēlētajām darba metodēm darbu izpildē.
    120. Ievērot būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības būvdarbu kontrolē.
    121. Plānot obligāti veicamās būvdarbu pārbaudes.
    122. Plānot galvenos būvdarbu pārbaužu posmus.
    123. Instruēt būvdarbu vadītāju par būvuzraudzības plānu.
    124. Veikt izbūvēto darbu mērījumus, izmantojot atbilstošas kvalitātes kontroles ierīces.
    125. Veikt iespējamo risku analīzi būvdarbu laikā.
    126. Apsekot objektu atbilstoši būvuzraudzības kvalitātes plānam, veicot būvobjekta segto darbu un citu būvdarbu fotofiksāciju.
    127. Veikt izpildīto būvdarbu operatīvo kvalitātes kontroli.
    128. Uzraudzīt būvdarbu tehnoloģisko procesu ekoloģiskos aspektus.
    129. Fiksēt nepilnības būvprojektā, informējot autoruzraugu.
    130. Pārbaudīt un pieņemt segto darbu aktus.
    131. Kontrolēt secīgu būvdarbu veikšanu un pieņemšanu.
    132. Lietot būvniecības informācijas sistēmu.
    133. Apliecināt būvniecības informācijas sistēmā ēku gatavību ekspluatācijai.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā (Eiropas standartu darba valodā) mutiski un rakstiski dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    2. Veidot saistītu un strukturētu runu valsts valodā, atbilstoši lietojot daudzveidīgus teksta struktūrelementus, dažādus savienotājvārdus un citus saskaņošanas līdzekļus.
    3. Izteikt viedokli profesionālajā vidē un sabiedrībai kopumā.
    4. Izstrādāt vienkāršus simulācijas modeļus, pielietojot matemātiskus aprēķinus.
    5. Definēt inženiertehnisku problēmu, apzināt ierobežojumus un atrast šīs problēmas optimālu risinājumu.
    6. Izstrādāt algoritmus matemātisku un praktisku optimizācijas uzdevumu īstenošanai.
    7. Manipulēt ar skaitļiem, grafiskiem un statistiskiem datiem un informāciju, algebriskām izteiksmēm un vienādojumiem un ģeometriskiem attēliem.
    8. Shematizēt matemātiskai interpretācijai nepieciešamos elementus.
    9. Sistematizēt informāciju par energoresursu efektīvu izmantošanu.
    10. Rīkoties ar tehnoloģiskajām iekārtām, instrumentiem un zinātniskajiem datiem.
    11. Pielāgot savu meklēšanas stratēģiju, lai atrastu vispiemērotākos datus, informāciju un saturu digitālā vidē.
    12. Izvēlēties vispiemērotākos digitālos rīkus un tehnoloģijas datu, resursu un zināšanu radīšanā sadarbībā ar citiem.
    13. Izvērtēt vispiemērotākos veidus, kā pārveidot, atjaunot, uzlabot un precizēt specifiskas satura un informācijas daļas, lai radītu jaunu un oriģinālu saturu.
    14. Izvēlēties visatbilstošākos noteikumus, kas jāievēro attiecībā uz pavairošanas tiesībām un licencēm saistībā ar digitālajiem datiem, informāciju un saturu.
    15. Izvēlēties vispiemērotākos drošības un aizsardzības pasākumus digitālajā vidē.
    16. Analizēt ar nozari saistītos standartus, dokumentāciju, terminoloģiju.
    17. Ievērot civilās un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.
    18. Ievērot darba aizsardzības prasības.
    19. Organizēt darba vietu un darba vidi atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.
    20. Identificēt iespējamos riskus, veicot profesionālos darba pienākumus.
    21. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    22. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
    23. Izmantot videi draudzīgas darba metodes, nodrošinot efektīvu atkritumu šķirošanu un utilizēšanu.
    24. Rīkoties uzņēmuma un valsts mēroga ārkārtas situācijā atbilstoši noteiktajiem civilās aizsardzības plāniem
    25. Rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem.
    26. Ievērot saskarsmes kultūras un profesionālās ētikas normas.
    27. Izstrādāt ieteikumus uzņēmuma politikas pilnveidei.
    28. Novērtēt uzņēmuma resursus un to pietiekamību atbilstoši organizācijas stratēģijai.
    29. Īstenot uzņēmuma personāla vadības politiku.
    30. Izstrādāt jaunas inženierzinātņu metodes.
    31. Patstāvīgi izstrādāt būvniecības nozares pētnieciskā darba metodiku.
    32. Veikt kritisku iegūto datu analīzi, argumentēti izskaidrojot rezultātus un secinājumus.
    33. Izstrādāt pārskatus, publikācijas un prezentācijas par pētniecības rezultātiem būvniecības nozarē un profesionālās darbības jomā.
    34. Izvirzīt ilgtermiņa, vidējā termiņa un īstermiņa mērķus.
    35. Noteikt prioritātes un izveidot darbības plānu.
    36. Izpētīt un izmēģināt inovatīvas pieejas.
    37. Apvienot zināšanas un resursus, lai panāktu nozīmīgu efektu idejas attīstībā.
    38. Īstenot būvniecības nozares pētījumus, apstrādājot un interpretējot to rezultātus.
    39. Sagatavot būvniecības nozares pētījumu rezultātu atskaiti.
    40. Sagatavot prezentācijas materiālus un publikācijas.
    41. Argumentēt savu viedokli.
    42. Novērtēt savu profesionālo pieredzi.
    43. Izprast mācīšanās vajadzības karjeras izaugsmei.
    44. Sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.
    45. Pielietot profesionālajā darbībā būvniecības nozares aktualitātes.
    46. Pielietot iegūtās zināšanas praksē.
    47. Veicināt savu attīstību un pašizglītošanos.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja patstāvīgi izstrādāt konkurētspējīgus būvniecības ieceres skiču variantus ievērojot būvniecības ierosinātāja izvirzītos nosacījumus un būves lietotāju vajadzības.
    2. Spēja izstrādāt būvniecības pirmsprojekta stadijas uzdevumu, definējot būvprojekta sasniedzamos tehniskos, apjoma un kvalitātes rādītājus un parametrus.
    3. Spēja nodrošināt būvniecības priekšizpētes darbus, informējot būvniecības ierosinātāju par projekta tehniskiem un normatīvajiem ierobežojumiem.
    4. Spēja organizēt ēku, ēku konstrukciju un to daļu apsekošanu un izstrādāt ēkas apsekošanas darba uzdevumu būvprojekta komandai – informācijas iegūšanai par ēku, atsegumu veikšanai, ģeotehniskajai izpētei un speciālo pārbaužu veikšanai.
    5. Spēja veikt apsekojamās ēkas vizuālo apskati, aprakstīt konstrukciju un citu ēkas elementu stāvokli, dokumentējot konstatētos defektus.
    6. Spēja novērtēt ēkas un tās konstrukciju nestspēju un pieņemt lēmumu par pielietojamo ēkas konstruktīvo shēmu, pamatojoties uz veiktajiem kontrolmērījumiem un kontrolaprēķiniem.
    7. Spēja analizēt iegūtos ēkas tehniskās izpētes datus un dokumentēt tos atbilstoši būvniecības nozares normatīvo aktu prasībām.
    8. Spēja sagatavot atskaiti par veikto konstrukciju, ēkas daļu, ēkas tehnisko novērtējumu atbilstoši apsekošanas uzdevumam.
    9. Spēja organizēt ģeotehnisko izpēti, nosakot ģeotehnikas izpētei nepieciešamo izpētes punktu vietas, skaitu, laboratorisko pārbaužu veidus un apjomu.
    10. Spēja piedalīties būvobjekta hidroloģiskajā un meteoroloģiskajā izpētē.
    11. Spēja patstāvīgi sistematizēt un analizēt iegūtos inženierizpētes datus, izvērtējot iespējamos riska faktorus.
    12. Spēja izstrādāt būvprojekta uzdevumu, sadarbojoties ar būvniecības ierosinātāju, būvdarbu veicēju un citām iesaistītām personām.
    13. Spēja definēt būvkonstrukciju projektēšanas izejas datus būvkonstrukciju daļas izstrādātāju grupai.
    14. Spēja patstāvīgi vadīt būvprojekta būvkonstrukciju daļas izstrādātāju darbu, kontrolējot kopējā būvprojekta atbilstību projektēšanas uzdevumam, atbilstību būvniecības iecerei un normatīvo aktu regulējumam.
    15. Spēja precīzi veikt būvkonstrukciju aprēķinus un konstruēšanu, ievērojot būvnormatīvu un obligāti piemērojamo standartu prasības.
    16. Spēja precīzi veikt izstrādātā būvprojekta būvkonstrukciju pārbaudi, salīdzinot to ar kontrolaprēķinu rezultātiem.
    17. Spēja izstrādāt būvprojekta būvkonstrukciju daļas būves informācijas modelēšanas (BIM) modeli atbilstoši būvprojekta būves informācijas modelēšanas (BIM) mērķiem..
    18. Spēja precīzi izstrādāt būvprojekta būvkonstrukciju daļas būvprojekta dokumentāciju.
    19. Spēja atbildīgi un kritiski veikt būvprojekta būvkonstrukciju daļas autoruzraudzību.
    20. Spēja nodrošināt būvdarbu procesa plānošanas un vadīšanas darbu būvprojekta izpildi.
    21. Spēja analizēt ēku būvdarbu procesa materiāli tehnisko nodrošinājumu un koordinēt būvdarbu procesu starp būvprocesā iesaistītajām struktūrvienībām.
    22. Spēja patstāvīgi organizēt būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms ēku būvdarbu uzsākšanas, sadarbojoties ar citu būvju un inženiersistēmu būvdarbu vadītājiem.
    23. Spēja organizēt būvobjekta materiāli tehniskos resursus, energoresursus, cilvēkresursus, sadzīves apstākļus būvlaukumā nodrošinājumu.
    24. Spēja uzraudzīt būvdarbu procesa atbilstību būvprojektam un laika grafikam, nepieciešamības gadījumā informējot par neatbilstībām būvniecības procesā iesaistītās personas.
    25. Spēja analītiski pielietot un analizēt būvdarbu uzraudzībā būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmā pieejamo modeļu informāciju.
    26. Spēja analizēt būvdarbu procesa galvenos pieprasījuma un piedāvājuma ietekmējošos faktorus.
    27. Spēja sagatavot veikto ēku būvdarbu izpilddokumentāciju un nodot izpildīto būvdarbus.
    28. Spēja detalizēti iepazīties ar tehniskā būvprojekta dokumentāciju, darbu organizēšanas projektu un darbu veikšanas projektu.
    29. Spēja izstrādāt būvuzraudzības plānu, nosakot obligāti veicamās pārbaudes un galvenos būvdarbu posmus.
    30. Spēja pārbaudīt un pieņemt izpildītos būvdarbus.
    31. Spēja uzraudzīt ēku būvdarbu secību un tehnoloģijas.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā (Eiropas standartu darba valodā), lietojot profesionālo terminoloģiju.
    2. Spēja definēt inženiertehnisku problēmu, apzināt ierobežojumus un rast problēmas optimālu risinājumu, izstrādājot algoritmus matemātisku un praktisku optimizācijas uzdevumu īstenošanai.
    3. Spēja izvērtēt vispiemērotākās tīmekļa vietnes, lietotnes, digitālās datu bāzes, lai nepieciešamos avotus, tīmekļa vietnes, lietotnes, digitālās datu bāzes, kas pielāgotas profesionālo pienākumu veikšanai, atšķirt piemērotus no nepiemērotiem digitālajiem resursiem, uznirstošo informāciju vai mēstules, darbojoties digitālajā vidē.
    4. Spēja veikt profesionālos darba pienākumus, ievērojot jomai saistošo normatīvo aktu un standartu prasības, darba vides normatīvo aktu prasības, pieņemt lēmumus par rīcību ārkārtas situācijās.
    5. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.
    6. Spēja ievērot civilās aizsardzības un vides aizsardzības prasības.
    7. Spēja īstenot sociālās un pilsoniskās prasmes sociālā dialoga veidošanai sabiedrībā un piedalīties uzņēmuma reputācijas veidošanā.
    8. Spēja ievērot saskarsmes kultūras un profesionālās ētikas normas.
    9. Spēja veikt pētījumus un izstrādāt koncepcijas būvniecības nozarē un profesionālās darbības jomā, izvēloties atbilstošas pētījumu metodes un pamatojot eksperimentu rezultātus.
    10. Spēja attīstīt inovatīvas idejas, pilnveidojot zināšanas par novitātēm būvniecības nozarē un profesionālās darbības jomā.
    11. Spēja izstrādāt pārskatus, publikācijas un prezentācijas par būvniecības nozares pētniecības rezultātiem profesionālās darbības jomā.
    12. Spēja sevi organizēt un, uzņemoties atbildību, turpināt mācīties un sevi izglītot profesionālajā jomā, kā arī attīstīt personiskās prasmes.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Kredītpunkti 
Kopš 11.10.2022. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Līdz 11.10.2022. 1 Latvijas kredītpunkts atbilda 1,5 ECTS kredītpunkts.
?
180
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
4 gadi, 6 mēneši; 5 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

6

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Arhitektūra un būvniecība (58)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Būvniecība un civilā celtniecība (582)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Būvniecības nozare

Ēku būvinženieris plāno, organizē un vada ēku būvniecības ieceres un būvprojekta izstrādi, veic konstrukciju aprēķinus, būvdarbu procesa plānošanu un uzraudzību, kontrolē būves izpilddokumentāciju, vada un kontrolē nekustamā īpašuma apsekošanu un bojājumu novēršanu.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Būvinženieris (LLU) , Profesionālais bakalaura grāds būvniecībā, Būvinženieris (LLU)

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2022-2028

Pēdējie labojumi: 08.02.2023

Ievietots: 08.02.2023