Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

4

Mācīšanās rezultāti

Mācīšanās rezultāti ir izglītības laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Latvijā mācīšanās rezultātus nosaka valsts izglītības standarti un profesiju standarti (profesionālās izglītības kvalifikācijām).

Augstākās izglītības kvalifikācijām mācīšanās rezultātus (plānotos studiju rezultātus) definē augstskolas.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

Programmētājs

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Datu analīzes paņēmieni un rīki.
    2. Datu vizualizācijas paņēmieni un rīki.
    3. Programmas testēšanas dokumentācijas veidi.
    4. Noturības (resilience) principi.
    Izpratnes līmenī:
    1. Programmatūras prasību dokumentēšanas veidi.
    2. Programmatūras veidi (lokāli datorā, tīmeklī, mobilajās ierīcēs, aparatūrā, u.c.).
    3. Programmatūras nefunkcionālās prasības (piekļūstamība, dublēšana, ātrdarbība, pieejamība, internacionalizācija u.c.).
    4. Informācijas sistēmu drošība.
    5. Personas datu aizsardzības prasības.
    6. Datortīklu arhitektūra un darbības principi.
    7. Programmatūras prasību inženierija.
    8. Prototipēšanas paņēmieni un rīki.
    9. Prasību izzināšanas metodes.
    10. Programmatūras dokumentēšanas veidi (programmatūras projektējuma apraksts).
    11. Programmatūras projektējuma apraksta vadlīnijas.
    12. Pirmkoda licencēšana.
    13. Operētājsistēmas.
    14. Datubāzes un datu pārvaldīšanas risinājumi un to uzbūve.
    15. Automātu teorija (State Machines).
    16. Programmas lietojamības principi.
    17. Programmas lietotājpieredzes principi.
    18. Programmas lietotāja psiholoģija.
    19. Zināšanu pārvaldības rīki, pieejas, metodes.
    20. Tehniskās dokumentācijas sagatavošanas metodes un rīki.
    21. Drošas programmēšanas vadlīnijas (piemēram: OWASP).
    22. Datu bāzu vadības sistēmas.
    23. Datorzinātnes matemātiskie pamati.
    24. Programmas koda veiktspējas rādītāji.
    25. Programmas koda lasāmības uzlabošanas metodes (vadlīnijas).
    26. Programmas darba plūsmas pārvaldības metodes.
    27. Programmas koda konfigurācijas pārvaldība.
    28. Programmas izstrādes vides rīku veidi.
    29. Datorsistēmu drošība.
    30. Programmu izveide ar “testēšana vispirms” (test first) pieeju.
    31. Testēšanas vides konfigurēšana.
    32. Programmas testēšanas dokumentācijas izstrādes vadlīnijas (standarti, ietvari).
    33. Programmas izdarbes pamatprincipi (DevOps).
    34. Labās prakses nepārtrauktās integrācijas un nepārtrauktās piegādes pārvaldībā (CI/CD).
    35. Programmatūras ieviešanas labās prakses.
    36. Projektu vadības metodoloģijas.
    37. Projekta vadības pamati.
    38. Spējo projektu vadības metodoloģijas (Agile).
    39. Risku vadības pamati.
    40. Zināšanu pārvaldības metodes.
    41. Programmatūras uzturēšanas procesi un labās prakses (piemēram: ITIL, COBIT, DevOps u.c.).
    Lietošanas līmenī:
    1. Programmatūras dzīves cikls.
    2. Programmatūras izstrādes metodes (metodoloģijas): ūdenskritums, spējās izstrādes metodes (Scrum u.c.).
    3. Programmatūras dzīves cikls.
    4. Programmas prasību specificēšana.
    5. Prasību validācijas principi un metodes.
    6. Prasību aprakstīšanas paņēmieni.
    7. Izmaiņu pieprasījuma vadības metodes un rīki.
    8. Izmaiņu pieprasījumu saturs un dzīves cikls.
    9. Problēmu ziņojumu vadības metodes un rīki.
    10. Programmatūras arhitektūra.
    11. Programmas arhitektūras modelēšanas metodes un rīki (piemēram: C4, UML, Archi u.c.).
    12. Programmēšanas projektējuma šabloni (Objektorientētās, Funkcionālas un loģiskās).
    13. Programmas arhitektūras šabloni.
    14. Datu struktūras (mainīgie, masīvi, koki, utt.).
    15. Datu modelēšanas metodes un veidi.
    16. Algoritmizācija/Algoritmu veidi un sarežģītība (O-notācija) (Piemēram – Kārtošana, Meklēšana, teksta virteņu apstrāde, dinamiskā programmēšana).
    17. Algoritmi un paterni (šabloni) izkliedētajai (distributed computing) skaitļošanai.
    18. Datu modeļi un datu struktūras.
    19. Lietojum-interfeisu API projektēšana (piemēram, REST, gRPC, Odata, GraphQL, SOAP, WebRTC, OS APIs).
    20. Sistēmu modelēšana (System modeling) un šablonu pielietošana (piemēram, programprasību specifikācija, programprasību projektējuma apraksts).
    21. Loģisko datu modeļu projektēšana.
    22. Dizaina sistēmas un valodas.
    23. Tehniskā angļu valoda.
    24. Programmatūras izstrādes dzīves cikls (mobilos, konteineros, serveros, operētājsistēmās).
    25. Programmēšanas metodes (piemēram: objektorientētā programmēšana, funkcionālā programmēšana, dekleratīvā programmēšana u.c.).
    26. Programmēšanas valodu sintakse.
    27. Programmatūras izstrādes vides un rīki.
    28. Programmēšanas valodas un tehnoloģijas.
    29. Algoritmi, datu tipi, datu struktūras.
    30. Pakotņu pārvaldības rīki.
    31. Programmas koda rakstīšanas vadlīnijas un metodes.
    32. Programmas koda strukturēšanas principi.
    33. Datu bāzu tehnoloģijas.
    34. Strukturētā vaicājuma valoda (SQL).
    35. Elektronisko datu formāti.
    36. Datņu veidi.
    37. Tīmekļa pakalpojuma veidi.
    38. Datu tīrīšanas metodes.
    39. Programmas koda optimizēšanas metodes un rīki.
    40. Programmas koda dokumentēšanas veidi.
    41. Programmas koda dzīves cikls.
    42. Programmas izstrādes vides.
    43. Statiskās analīzes rīki.
    44. Programmas testa datu sagatavošana.
    45. Piekļuves tiesību vadība, programmas videi.
    46. Programmas koda atkļūdošanas metodes un paņēmieni.
    47. Kļūdu un brīdinājuma ziņojuma veidi.
    48. Algoritmi tipisku problēmu risināšanai.
    49. Programmatūras testēšanas pamati.
    50. Vienībtestēšanas ietvaru lietošana.
    51. Integrācijas testēšanas principi.
    52. Kodēšana – datu saglabāšana/ nosūtīšanas paņēmieni.
    53. Uzdevumu un incidentu pārvaldības sistēmas.
    54. Testa datu analīzes pamati.
    55. Algoritmu darbības analīzes veidi.
    56. Testa un izstrādes vides konfigurēšana.
    57. Kļūdas rašanās vides rekonstruēšanas metodes.
    58. Tehniskas informācijas prezentēšana.
    59. Uzdevumu pārvaldības platformu konfigurēšana un vadība.
    60. Virtualizācijas tehnoloģijas.
    61. Programmatūras konteineru tehnoloģijas.
    62. Veiktspējas un drošības analīzes metodes un metrikas.
    63. Darbību un problēmu reģistrēšanas metodes.
    64. Programmas integrācijas testēšanas metodes.
    65. Programmatūras rezerves kopiju veidošanas principi un metodes.
    66. Programmatūras darbības atjaunošanas metodes.
    67. Sadarbības veidi un metodes.
    68. Prezentēšanas tehnikas.
    69. Ideju un domu vizualizācijas metodes.
    70. Dokumentēšanas pamatprincipi.
    71. Profesionālu dokumentu sagatavošanas, rediģēšanas un izplatīšanas rīki.
    72. Satura pārvaldības sistēmas.
    73. Dokumentācijas izstrādes versiju pārvaldība.
    74. Programmu veiktspējas rādītāji un to analīzes metodes.
    75. Programmu infrastruktūras noslodzes rādītāji un to analīzes metodes.
    Vispārējās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Kultūras daudzveidības koncepcija.
    2. Fundamentālās zinātnes jēdzieni un teorijas.
    3. ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi.
    4. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas un attīstības tendences.
    5. Dabas resursu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas principi.
    6. Sociālā dialoga un sadarbības mehānismi.
    7. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    8. Finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes.
    9. Finanšu vadība un ekonomika.
    Izpratnes līmenī:
    1. Verbālā un neverbālā saziņa.
    2. Valodas un komunikācijas.
    3. Daudzveidība dažādos kontekstos.
    4. Verbālās un neverbālās saziņas specifika daudzkultūru vidē.
    5. Savas nacionālās kultūras un citu kultūru standarti, vērtības un uzvedības normas.
    6. Faktu, teoriju un profesionālās darbības likumsakarības.
    7. Pētniecības metodes.
    8. Nozares tehnoloģiju izpētes izmantošanas iespējas.
    9. Pētījumu metodoloģijas principi.
    10. Matemātiskās analīzes metodes.
    11. Matemātikas instrumenti un metodes.
    12. Normatīvie akti informācijas tehnoloģiju jomā.
    13. Īpašuma tiesību aizsardzība.
    14. Viedo ierīču drošības lietotnes.
    15. Civilās aizsardzības sistēma.
    16. Vides aizsardzības sistēma un noteikumi.
    17. “Zaļās domāšanas” principi.
    18. Darba tiesību sistēma un tās pamatprincipi.
    19. Globālās norises un ilgtspējīgas sistēmas daudzkultulārā vidē.
    20. Komercdarbības vides pamatprincipi.
    21. Finanšu instrumenti.
    22. Faktu, teoriju un profesionālās darbības procesu likumsakarības.
    23. Mācīšanās metodes.
    24. Karjeras attīstības principi.
    Lietošanas līmenī:
    1. Plašs vārdu krājums.
    2. Funkcionālā gramatika.
    3. Lietišķie raksti.
    4. Valodas kultūra.
    5. Efektīva prezentēšana.
    6. Elektronisko sakaru nozares leksika un profesionālā terminoloģija.
    7. Kritiskā domāšana un konstruktīva dialoga veidošana.
    8. Profesionālās leksikas krājums.
    9. Starpkultūru komunikācijas principi daudzkultūru vidē.
    10. Lineārās algebras, vektoru algebras un analītiskās ģeometrijas metodes.
    11. Datu apkopošanas un analīzes metodes.
    12. Matemātiskā terminoloģija.
    13. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.
    14. Datu digitālā izsekojamība.
    15. Digitālā identitāte.
    16. Datu aizsardzība.
    17. Digitālās komunikācijas līdzekļi.
    18. Informācijas un komunikācijas sistēmu drošība.
    19. Datu drošība.
    20. Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.
    21. Darba aizsardzības sistēma un noteikumi.
    22. Ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi.
    23. Pirmās palīdzības sniegšana.
    24. Rīcība ugunsgrēka gadījumā.
    25. Rīcība darba vides risku iestāšanās gadījumā.
    26. Lēmumu pieņemšanas metodes.
    27. Plānošana metodes.
    28. Komandas darba organizācijas metodes.
    29. Saskarsmes teorijas.
    30. Sadarbības principi.
    31. Projektu vadība.
    32. Dokumentu pārvaldība.
    33. Stresa vadības metodes.
    34. Veselīga prāta, ķermeņa un dzīvesveida komponentes.
    35. Kompetenču attīstības vajadzību noteikšana.
    36. Laika pārvaldības principi.
    37. Mācību, karjeras un darba gaitas plānošana.
    38. Efektīva komunikācijas pieejas.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Analizēt programmatūras izstrādes procesus, tiem atbilstošo dokumentāciju.
    2. Analizēt programmatūras prasību atbilstību arhitektūrai un darbības principiem.
    3. Iepazīties ar programmas nepieciešamajām prasībām.
    4. Izvērtēt prasību pietiekamību, detalizāciju.
    5. Noskaidrot prasību prioritātes.
    6. Izmantot prasību validācijas tehnikas.
    7. Konstruēt programmas prototipus.
    8. Analizēt programmas prototipa lietojamību un atbilstību prasībām.
    9. Veikt programmu prasību detalizāciju.
    10. Lietot darba uzdevumu pārvaldības rīkus.
    11. Definēt izmaiņu pieprasījumus, balstoties uz problēmu ziņojumiem.
    12. Izvērtēt programmu funkcionālās un nefunkcionālās prasības.
    13. Atpazīt nedefinētās programmas prasības.
    14. Precizēt atpazītās iztrūkstošās programmas prasības.
    15. Veidot datu un procesu līmeņa aprakstus projektējuma izstrādei.
    16. Lietot objektorientētās, funkcionālas un loģiskās programmēšanas dizaina šablonus.
    17. Aprakstīt projektējumu, izmantojot dažādas projektējumus aprakstošās valodas.
    18. Identificēt gatavās pakotnes, kas ir pieejamas prasību realizācijai.
    19. Izvērtēt pirmkoda licencēšanas ietekmi uz risinājumu.
    20. Izvēlēties piemērotāko risinājumu.
    21. Pārvaldīt tradicionālās datu struktūras un to izvietojumu datora atmiņā.
    22. Lietot dažādas datu glabāšanas un pārvaldīšanas sistēmas.
    23. Izstrādāt datu modeli, atbilstoši definētajām prasībām.
    24. Lietot standarta programmu algoritmus.
    25. Specificēt ievada/izvada datus.
    26. Izstrādāt programmas koda algoritmus datu apstrādei, ņemot vērā funkcionālās un nefunkcionālās prasības.
    27. Realizēt programmas koda algoritmu.
    28. Projektēt datu apmaiņu saskarnes, ņemot vērā programmas prasības.
    29. Projektēt lietotāja saskarni, ņemot vērā programmas prasības.
    30. Lietot dizaina sistēmas un valodas.
    31. Strukturēt informāciju, balstoties uz definētām dokumentēšanas pieejām.
    32. Strādāt ar tehnisko dokumentāciju.
    33. Aprakstīt programmas tehnisko risinājumu.
    34. Lietot projektēšanas un kodēšanas vadlīnijas.
    35. Konstruēt algoritmus.
    36. Veidot datu struktūras.
    37. Veidot lietotāja saskarni.
    38. Izmantot datu bāzes datu iegūšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
    39. Analizēt svešu programmu kodu.
    40. Izmantot pakotņu pārvaldības rīkus.
    41. Lietot programmēšanas valodu.
    42. Strukturēt programmas kodu, atbilstoši kodēšanas vadlīnijām.
    43. Formatēt programmas kodu, atbilstoši kodēšanas vadlīnijām.
    44. Izpētīt datu avotu pēc tehniskā un loģiskā satura.
    45. Analizēt datu struktūras.
    46. Apstrādāt programmas dažādus datu tipus.
    47. Atlasīt programmas datus.
    48. Labot programmas datus.
    49. Importēt programmas datus.
    50. Eksportēt programmas datus.
    51. Mērīt programmas koda veiktspēju.
    52. Analizēt programmas koda veiktspēju.
    53. Pilnveidot programmas kodu atbilstoši iegūtiem mērījumiem.
    54. Komentēt programmas kodu, atbilstoši kodēšanas vadlīnijām.
    55. Aprakstīt programmas kodu.
    56. Dokumentēt programmas konfigurāciju.
    57. Iegūt kodu no programmas koda pārvaldības sistēmas.
    58. Izsekot izmaiņām kodā, vajadzības gadījumā tās atcelt.
    59. Saglabāt kodā veiktās izmaiņas programmas koda pārvaldības sistēmas.
    60. Risināt atjauninājumu laikā radušos konfliktus.
    61. Veikt nepieciešamo darba rīku uzstādīšanu.
    62. Konfigurēt darba rīkus.
    63. Lietot statiskās koda analīzes rīkus.
    64. Sagatavot nepieciešamās pieejas resursiem.
    65. Sagatavot nepieciešamās piekļuves tiesības programmas izstrādes videi.
    66. Atrast kļūdas rašanās cēloni.
    67. Atrast kļūdas vietu programmas kodā.
    68. Analizēt atrastās kļūdas un to ietekmi uz programmu.
    69. Novērst kļūdu programmas kodā.
    70. Izvēlēties testu projektēšanas paņēmienu.
    71. Sagatavot vienībtestēšanas ietvaru.
    72. Sagatavot aizbāžņus un dziņus.
    73. Sagatavot testus izpildāma koda formā.
    74. Sagatavot datus testu izpildei.
    75. Noteikt testēšanas vidi raksturojošos parametrus.
    76. Organizēt testēšanas vides sagatavošanu.
    77. Darbināt sagatavotos vienībtestus.
    78. Darbināt sagatavotos integrācijas testus.
    79. Veikt automātisku testu izpildes notikumu reģistrēšanu.
    80. Reģistrēt informāciju par incidentiem/problēmām, testu izpildes gaitā.
    81. Apkopot testu izpildes rezultātus.
    82. Novērtēt izpildes rezultātu atbilstību programmas prasībām.
    83. Veikt konstatēto neatbilstību analīzi programmas prasībās, projektējumā un kodā.
    84. Rekonstruēt kļūdas rašanās vidi un apstākļus.
    85. Izpildīt soļus atbilstoši problēmu ziņojumam.
    86. Apkopot informāciju par programmas testiem.
    87. Apkopot informāciju par programmas testu izpildes rezultātiem.
    88. Novērtēt darba uzdevumu savstarpējo mijiedarbību.
    89. Veikt darba uzdevumu prioritizēšanu.
    90. Strādāt ar darba uzdevumu pārvaldības sistēmām.
    91. Pārvaldīt programmas koda nepārtrauktās integrācijas un nepārtrauktās piegādes darbplūsmas.
    92. Veidot programmas piegādes/nodevumus testēšanas un darbināšanas vidēm.
    93. Veikt programmas versiju kontroli.
    94. Lietot virtualizācijas un programmatūras konteineru tehnoloģijas.
    95. Dokumentēt prasības testēšanas un darbināšanas vidēm.
    96. Mērīt programmatūras veiktspēju pirms integrācijas, integrācijas laikā un pēc tās.
    97. Pārbaudīt integrētās programmatūras spējas un drošības atbilstību tehniskajām specifikācijām.
    98. Dokumentēt darbības, problēmas un saistītās atkļūdošanas aktivitātes integrācijas laikā.
    99. Veidot programmatūras rezerves kopijas.
    100. Veikt programmas atriti uz agrāko versiju, ja ir radušās problēmas ar jaunāko programmas versiju.
    101. Atjaunot programmatūras darbību.
    102. Piedalīties projekta komandas sanāksmēs.
    103. Sadarboties ar izstrādes un ieviešanas procesos iesaistītajām pusēm.
    104. Argumentēt savu viedokli.
    105. Sagatavot prezentācijas materiālus un novadīt prezentāciju.
    106. Sniegt konsultācijas programmas testēšanas un ieviešanas laikā.
    107. Dalīties ar zināšanām un jaunām idejām ar komandas dalībniekiem.
    108. Novērtēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.
    109. Veikt individuālā darba plānošanu un kontroli.
    110. Identificēt un vadīt riskus.
    111. Dokumentēt darbības un problēmu novēršanas aktivitātes.
    112. Lietot programmu uzraudzības rīkus.
    113. Nodrošināt programmu reāllaika uzraudzību iespējamo problēmu identificēšanai.
    114. Izmantot programmu izstrādes un uzturēšanas gaitā iegūto atbalsta informāciju.
    115. Apstrādāt programmu problēmu ziņojumus un izmaiņu pieprasījumus.
    116. Veikt programmu izmaiņu ietekmes analīzi.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Sazināties mutvārdos un rakstveidā dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    2. Komunicēt atbilstoši mērķauditorijai un situācijas prasībām.
    3. Ievērot latviešu literārās valodas normas lietišķajā saziņā.
    4. Veidot labi strukturētus, detalizētus tekstus.
    5. Lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares profesionālo leksiku latviešu valodā.
    6. Publiskot prezentācijas materiālus un uzstāties dažādās mērķauditorijās.
    7. Brīvi un konstruktīvi diskutēt.
    8. Skaidri un argumentēti sniegt profesionālās tēmas izklāstu valsts valodā.
    9. Lietot divas svešvalodas profesionālajā komunikācijā dažādās profesionālās situācijās un vidēs.
    10. Lietot profesionālo leksiku angļu valodā profesionālajā saziņā.
    11. Ievērot starpkultūru komunikācijas principus daudzkultūru vidē.
    12. Elastīgi risināt starpkultūru konfliktus darbā vidē.
    13. Patstāvīgi pilnveidot svešvalodu zināšanas un profesionālo leksiku.
    14. Izvērtēt datos novēroto (vai piedāvāto) modeļu un likumsakarību nozīmes.
    15. Vispārināt iegūtos secinājumus un izvirzīt jaunas problēmas vispārinātā veidā informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.
    16. Analizēt savstarpēji saistītus skaidrojumus, simbolus un formulas.
    17. Piemērot matemātiskus faktus, likumus, algoritmus un struktūras risinājuma meklēšanā.
    18. Veidot matemātiskas diagrammas, grafikus un konstrukcijas ikdienas darbā.
    19. Manipulēt ar skaitļiem, grafiskiem un statistiskiem datiem un informāciju, algebriskām izteiksmēm un vienādojumiem un ģeometriskiem attēliem.
    20. Analizēt funkcionālas sakarības starp matemātiskajiem lielumiem.
    21. Shematizēt matemātiskai interpretācijai nepieciešamos elementus.
    22. Rast radošus risinājumus tehnoloģisko procesu attīstībai, pielietojot zinātnisko pētījumu rezultātus.
    23. Radīt digitālu saturu, veidojot jaunu vai izmantojot dažādas teksta un informācijas daļas, tās pārveidojot, atjaunojot, uzlabojot un precizējot.
    24. Izplatīt digitālu saturu, izmantojot piemērotus digitālās komunikācijas līdzekļus un mijiedarbības tehnoloģijas.
    25. Rīkoties saskaņā ar tiesību normām, kas attiecināmas uz digitālo tehnoloģiju, īpašuma tiesību un datu izmantošanu.
    26. Pārvaldīt daudzveidīgas digitālas identitātes digitālajās platformās.
    27. Izmantot dažādus digitālo ierīču un satura, personas datu un privātuma aizsardzības paņēmienus digitālajā vidē.
    28. Novērst riskus un draudus personas fiziskajai un psiholoģiskajai veselībai, lietojot digitālās tehnoloģijas.
    29. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām.
    30. Uzraudzīt noteikto prasību ievērošanu.
    31. Novērtēt darba vides riska faktoru ietekmi uz veselību.
    32. Izmantot videi draudzīgas darba metodes, nodrošinot efektīvu atkritumu šķirošanu un utilizēšanu.
    33. Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības, elektrodrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.
    34. Sniegt pirmo palīdzību.
    35. Rīkoties uzņēmuma un valsts mēroga ārkārtas situācijā atbilstoši noteiktajiem civilās aizsardzības plāniem.
    36. Atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijā, ievērojot valsts noteikto regulējumu.
    37. Rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem.
    38. Ieviest videi draudzīgas saimniekošanas pasākumus.
    39. Iesaistīties kopīgu vai sabiedrības interešu jautājumu risināšanā, tostarp sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
    40. Izvērtēt sociālo partneru (darba devēju un profesionālo organizāciju) sadarbības un dialoga iespējas.
    41. Izvērtēt dažādas pārvaldes sistēmas un procesus, kā arī pilsoniskās un politiskās kultūras izpausmes.
    42. Ievērot darba tiesību prasības.
    43. Piedalīties sociāli atbildīgās aktivitātēs.
    44. Izvirzīt savus un komandas darba mērķus, tos īstenojot atbilstoši noteiktajam biznesa plānam.
    45. Lietot finanšu plānošanas un prognozēšanas metodes biznesa idejas īstenošanai.
    46. Kritiski izvērtēt riskus, kas saistīti ar plānotajām darbībām biznesa idejas īstenošanai.
    47. Uzņemties savu individuālo un komandas atbildību jaunu vērtību radīšanā.
    48. Izvērtēt sasniegtos mērķus, novērtējot savu un komandas darba ieguldījumu.
    49. Izmantot atgriezenisko saiti sava un komandas darba mērķu sasniegšanai.
    50. Apzināties savas personīgās un sociālās pilnveides iespējas.
    51. Adekvāti novērtēt savu profesionālo pieredzi un profesionālās kompetences līmeni.
    52. Mērķtiecīgi plānot profesionālo kompetenču pilnveidi.
    53. Sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un pieredzi.
    54. Kritiski izvērtēt situāciju/ notikumu/ darbību/ iespējas un pieņemt lēmumus.
    55. Sekot līdzi profesionālās darbības un profesionālās jomas teorijas un prakses attīstībai.
    56. Organizēt mācīšanos un būt neatlaidīgam mācībās un mācīšanās procesā.
    57. Argumentēti diskutēt, pamatojoties nozares pētījumos.
    58. Pilnveidot pētniecības prasmes.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja patstāvīgi vai komandā iepazīties ar definētajām programmatūras prasībām un to atbilstību arhitektūras un darbības principiem.
    2. Spēja noskaidrot programmas funkcionālās un nefunkcionālās prasības un to pamatotību.
    3. Spēja veikt programmu prasību validāciju, detalizāciju un prototipēšanu.
    4. Spēja patstāvīgi apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.
    5. Spēja iepazīties ar programmatūras projektējuma aprakstu, izvērtējot programmu prasības.
    6. Spēja veidot projektējuma dekompozīciju uz zemāku līmeni, veidojot datu un procesu aprakstus.
    7. Spēja analizēt dažādus tehniskos risinājumus un izvēlēties piemērotāko.
    8. Spēja veidot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli, atbilstoši definētajām prasībām.
    9. Spēja konstruēt un aprakstīt programmas algoritmus, ņemot vērā programmas prasības.
    10. Spēja projektēt programmas saskarnes, ņemot vērā programmas prasības.
    11. Spēja dokumentēt programmas projektējumu, strukturējot informāciju, balstoties uz definētām dokumentēšanas pieejām.
    12. Spēja izstrādāt programmas kodu, atbilstoši projektējuma un kodēšanas vadlīnijām, lietojot programmēšanas valodu.
    13. Spēja apstrādāt programmas datus, analizējot datu avotus pēc tehniskās un loģiskās struktūras.
    14. Spēja optimizēt programmas koda veiktspēju, atbilstoši iegūtajiem mērījumiem un programmas prasībām.
    15. Spēja dokumentēt programmatūras kodu atbilstoši vadlīnijām.
    16. Spēja lietot programmas koda pārvaldības sistēmas.
    17. Spēja sagatavot programmas izstrādes vidi.
    18. Spēja atkļūdot programmas kodu, identificējot un novēršot kļūdas rašanās cēloni.
    19. Spēja sagatavot programmas testus, izvēloties piemērotākos projektēšanas paņēmienus un datus testu izpildei.
    20. Spēja izpildīt programmas testus un reģistrēt informāciju par incidentiem/problēmām.
    21. Spēja analizēt programmas testa rezultātus un veikt konstatēto neatbilstību analīzi.
    22. Spēja reproducēt lietotāja konstatētās kļūdas, sagatavojot atbilstošu vidi un situācijas, sadarbībā ar vadošajiem speciālistiem.
    23. Spēja sadarboties ar vadošiem speciālistiem testēšanas dokumentācijas sagatavošanā.
    24. Spēja patstāvīgi vai komandā pārvaldīt izstrādes  uzdevumu darbplūsmas, veicot uzdevumu prioritizēšanu un izmantojot uzdevumu pārvaldības platformas.
    25. Spēja patstāvīgi vai komandā veidot un pārvaldīt programmas piegādes atbilstoši piegādes resursu plānojumam.
    26. Spēja patstāvīgi vai komandā integrēt piegādes/nodevumus testēšanas un darbināšanas vidēs.
    27. Spēja sadarboties starpfunkcionalās komandās, skaidri un strukturēti pamatojot savu viedokli un ieklausoties citu dalībnieku viedokļos.
    28. Spēja veicināt piegādāto programmu savlaicīgu un kvalitatīvu integrāciju testēšanas un darbināšanas vidēs.
    29. Spēja piedalīties programmu uzturēšanas procesu nodrošināšanā.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja brīvi sazināties valsts valodā mutvārdos un rakstveidā, ievērojot vispārējās valodas lietošanas normas un lietojot profesionālo terminoloģiju darba pienākumu veikšanai.
    2. Spēja konstruktīvi diskutēt un argumentēti prezentēt savu nostāju, nodrošinot korektas, saprotamas un vispārējās valodas lietošanas normām atbilstošas informācijas sniegšanu.
    3. Spēja lietot divas svešvalodas profesionālajā komunikācijā.
    4. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju angļu valodā darba pienākumu veikšanai.
    5. Spēja efektīvi komunicēt daudzkultūru vidē ievērojot starpkultūru komunikācijas principus.
    6. Spēja darboties ar kompleksu situāciju modeļiem, paredzēt ietekmi un precizēt pieņēmumus.
    7. Spēja izmantot matemātisko domāšanu, lai veiktu prognozes, nodrošinātu argumentu pamatojumus, pārbaudītu un salīdzinātu piedāvātos risinājumus.
    8. Spēja dažādos formātos radīt digitālu saturu un to izplatīt, izmantojot digitālās komunikācijas līdzekļus un tehnoloģijas, ievērojot īpašuma tiesības, autortiesību un datu aizsardzības normas.
    9. Spēja digitālajā vidē veikt profesionālus uzdevumus, izmantojot digitālo ierīču, personas datu, privātuma un personas drošības aizsardzības paņēmienus.
    10. Spēja ievērot darba drošības, vides aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības, higiēnas un kvalitātes prasības un uzraudzīt to izpildi.
    11. Spēja ievērot civilās aizsardzības prasības atbilstoši civilās aizsardzības plāniem un normatīvajiem aktiem.
    12. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijā, ievērojot valsts noteikto regulējumu un apzinoties savu atbildību nacionālās drošības saglabāšanā.
    13. Spēja atbildīgi rīkoties ārkārtas situācijās un sniegt nepieciešamo pirmo palīdzību.
    14. Spēja rīkoties atbilstoši “zaļās domāšanas” un ilgtspējīgas attīstības principiem, sniedzot atbalstu šo jautājumu izpratnē.
    15. Spēja izmantot nozares pētījumus, ilgtspējīgai saimniekošanai.
    16. Spēja rīkoties kā atbildīgiem pilsoņiem un pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā un sociālajā dzīvē.
    17. Spēja analizēt informāciju un pieņemt atbildīgus lēmumus, izvērtējot iesaistīto pušu atbildību, tiesības un pienākumus un ievērojot darba tiesību normatīvā regulējuma prasības.
    18. Spēja veikt savu profesionālo darbību atbilstoši izvēlētajam uzņēmējdarbības modelim, plānojot un izvērtējot savus un komandas darba noteiktos mērķus.
    19. Spēja novērtēt profesionālo kompetenci un mērķtiecīgi plānot to pilnveidi.
    20. Spēja efektīvi pārvaldīt savu mācīšanos un karjeru.
    21. Spēja izmantot analītisku un kritisku pieeju profesionālajā darbībā un profesionālās jomas attīstībā.

Datorsistēmu un datortīklu administrators

  • Zināšanas

    Profesionālās zināšanas
    Priekšstata līmenī
    1. Biznesa procesu būtība.
    2. Datu apstrādes un analīzes metodes.
    3. Iepirkuma procedūras
    4. Komercdarbības pamati.
    5. Kritiskā domāšana.
    6. Nozares standarti.
    7. Personas datu aizsardzība.
    8. Resursu plānošanas principi.
    9. Risku analīzes metodes.
    10. Tehniskās grafikas pamati.
    Izpratnes līmenī
    1. Aktīvās un pasīvās komponentes.
    2. Datorloģika.
    3. Datortehnikas apkopes vispārējie principi.
    4. Datortīkla servisi un protokoli.
    5. Datortīklu arhitektūra.
    6. Datu pārraides protokolu kopums.
    7. Datu struktūras.
    8. Failu sistēmas.
    9. Hierarhiskās datu bāzes.
    10. Informācijas atlases principi un metodes.
    11. lietojumprogrammas.
    12. Lietotāja konta autentifikācijas un autorizācijas principi.
    13. Minimālās drošības prasības informācijas sistēmās.
    14. Programmatūras pārvalde
    15. Programmēšanas pamati.
    16. Relāciju datu bāzes.
    17. Specifiskas
    18. Tehniskās dokumentācijas veidošanas principi.
    Lietošanas līmenī
    1. Aktīvās un pasīvās komponentes.
    2. Attālinātās piekļuves un atbalsta nodrošināšana.
    3. Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis (OSI).
    4. Biroja lietojumprogrammatūra. Operētājsistēmas.
    5. Biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas.
    6. Darba vides un grupu politiku konfigurēšana.
    7. Datorsistēmu darbības problēmu diagnostika.
    8. Datorsistēmu darbības problēmu novēršana un konfigurēšana.
    9. Datorsistēmu fiziskās drošības risinājumi.
    10. Datorsistēmu loģiskās aizsardzības rīki.
    11. Datortehnikas apkopes un remonta vispārējie principi.
    12. Datortehnikas galvenās komponentes, to funkcijas un savietojamība.
    13. Datortehnikas remontam paredzēto instrumentu lietošana.
    14. Datortīklu arhitektūra
    15. Datortīklu fiziskās drošības risinājumi.
    16. Datortīklu protokoli un standarti.
    17. Datu pārraides protokolu kopums.
    18. Datu šifrēšana.
    19. Disku un failu sistēmu vadība un konfigurēšana.
    20. Iekārtu un komponenšu instalēšana, automatizācija un konfigurēšana.
    21. IKT jomas tehniskās dokumentācijas noformēšanas principi.
    22. Informācijas atlases un analīzes metodes.
    23. Instrukciju un vadlīniju veidošanas labā prakse.
    24. Komponenšu nomaiņas principi.
    25. Komunikācijas prasmes.
    26. Lietotāju grupēšanas iespējas.
    27. Lietotāju kontu datu bāzes konfigurēšana.
    28. Lietotāju kontu izveide. Mākoņdatošana.
    29. Lietotāju kontu pārvalde.
    30. Lietotāju kontu tiesību konfigurēšana.
    31. Materiālu, instrumentu un programmatūras pielietojums.
    32. Mācību metodes.
    33. Mākoņdatošana.
    34. Monitoringa rīku lietošana.
    35. Nepārtrauktās elektrobarošanas sistēmas.
    36. Operētājsistēmas.
    37. Operētājsistēmu ielādes problēmu novēršana un konfigurēšana.
    38. Piekļuves kontroles risinājumi datortīklos.
    39. Piekļuves kontroles rīku lietošana.
    40. Pieslēgvietu standarti.
    41. Pretvīrusu programmatūras pārvalde.
    42. Pretvīrusu programmatūras uzstādīšana.
    43. Prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika.
    44. Programmatūras problēmu diagnostika.
    45. Programmatūras problēmu novēršana un konfigurēšana.
    46. Sistēmas resursu un ražības pārraudzīšana.
    47. Specifiskas lietojumprogrammas.
    48. Tehniskās dokumentācijas veidošanas principi.
    49. Tehniskās dokumentācijas noformēšanas principi.
    50. Tīkla protokoli un standarti.
    51. Tīmeklis, tā pārlūkprogrammu konfigurēšana.
    52. Virtuālie privātie tīkli.
    Vispārējās zināšanas
    Priekšstata līmenī:
    1. Kopu teorijas pamati.
    2. Kombinatorika.
    3. Trigonometriskās funkcijas
    4. Darba vides riska faktori, to novērtēšanas metodes.
    5. Darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības, dabas un vides aizsardzības normatīvie akti.
    6. Ilgtspējīgas attīstības būtība.
    7. Informācijas iegūšanas paņēmieni.
    8. Profesionālās izaugsmes plānošana.
    9. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas principi.
    10. Autortiesības.
    Izpratnes līmenī:
    1. Projektu vadības principi.
    2. Sadarbības veicināšanas principi.
    3. Laika plānošanas paņēmieni.
    4. Uzņēmējdarbības organizācija.
    5. Finanšu vadība un ekonomika.
    6. Sociālo attiecību dažādība.
    7. Sabiedrības sociālā un politiskā struktūra.
    8. Efektīvas komunikācijas priekšnosacījumi.
    9. Matemātiskie modeļi.
    10. Aizsardzības pasākumi darba vides gaisa temperatūras, trokšņa, vibrāciju un putekļu līmeņa kaitīgās ietekmes uz veselību mazināšanā.
    11. Elektrodrošība un ugunsdrošība.
    12. Ergonomikas principi.
    13. Vidi piesārņojošo darbību kategorijas.
    14. Darba vides parametri.
    15. Ķīmisko līdzekļu drošs pielietojums.
    16. Vides apdraudējuma risku novērtēšana.
    17. Atkritumu šķirošana un savākšana.
    18. Profesionālās karjeras izaugsme un tās nozīme.
    19. Darbinieka motivēšanas un talantu attīstīšanas nozīme darba kvalitātes paaugstināšanā.
    20. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesiskais pamats un normatīvie akti.
    Lietošanas līmenī:
    1. Laika plānošana.
    2. Lietišķā komunikācija.
    3. Komandas veidošana.
    4. Efektīvas saskarsmes un sadarbības paņēmieni.
    5. Dokumentu noformēšanas prasības.
    6. Lietvedības pamati.
    7. Valsts valodas pielietošana darba pienākumu veikšanai.
    8. Izteikt un pamatot savu viedokli vismaz divās svešvalodās.
    9. Lietišķā komunikācija.
    10. Vispārējā un profesionālā ētika.
    11. Matemātikas praktiskā lietojamība.
    12. Matemātikas metodes un instrumenti.
    13. Mērvienības un formas.
    14. Matemātiskā terminoloģija.
    15. Darba aizsardzības prasības.
    16. Ergonomikas un veselības mācības pamati.
    17. Datortehnikas ekspluatācijas noteikumi.
    18. Ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi.
    19. Sprādzienbīstamas iekārtas un to ekspluatācijas noteikumi.
    20. Drošības signāli un zīmes.
    21. Darba apstākļi un cilvēka veselība kā dzīves kvalitātes nosacījums.
    22. Elektrodrošības pamati.
    23. Pirmās palīdzības sniegšanas paņēmieni.
    24. Civilā aizsardzība.
    25. Vides aizsardzības prasības.
    26. Bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija.
    27. Mācīšanās stratēģijas.
    28. Pašvērtējuma principi.
    29. Jomas regulējošie normatīvo aktu prasības.
    30. Informācijas tehnoloģiju izstrādes un uzturēšanas standarti, to prasības.
    31. Darba aizsardzības, ugunsdrošības, civilās un vides aizsardzības regulējošie normatīvie aktu prasības.

  • Prasmes

    Profesionālās prasmes un attieksmes
    1. Uzstādīt, konfigurēt, pārvietot un noņemt datortehniku vienkāršā lokālā un publiskā datortīklā, uzstādīt un noņemt datortehnikas komponentes.
    2. Veikt datortehnikas un operētājsistēmu apkopi, izvērtēt datortehnikas uzlabojumu nepieciešamību.
    3. Ievērot iekārtu apkopes periodiskumu.
    4. Veikt apkopes darbības, atbilstoši iekārtas tehniskajai dokumentācijai.
    5. Noteikt problēmas būtību.
    6. Strukturēt informāciju.
    7. Definēt risināmās problēmas apjomu.
    8. Atlasīt problēmu risināšanai nepieciešamo informāciju.
    9. Strukturēt informāciju.
    10. Izdarīt secinājumus risināmā problēmā.
    11. Noteikt problēmas būtību.
    12. Novērst bojājumus Izprast datortehnikas tehniskās iespējas un izvērtēt atbilstību datorlietotāju prasībām.
    13. Izvērtēt datortehnikas gatavību darbam un ekspluatācijas atbilstību darba aizsardzības prasībām.
    14. Iegūt un izvērtēt informāciju datortehnikas uzlabojumu veikšanai, noteikt datortehnikas defektus un datorlietotāju kļūmes darbā ar datortehniku.
    15. Noteikt galvenos vienkārša lokālā datortīkla kvalitātes parametrus un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību.
    16. Izvērtēt, uzstādīt un konfigurēt lietojumprogrammatūras prasību atbilstību vienkārša lokālā datortīkla ātrdarbībai un datortehnikas parametriem un datorlietotāju vajadzībām.
    17. Izvērtēt datora operētājsistēmu atbilstību datortehnikas parametriem un datorlietotāju vajadzībām, uzstādīt, nomainīt un konfigurēt datora operētājsistēmas atbilstoši datortehnikas tehniskajiem parametriem un datorlietotāju vajadzībām.
    18. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.
    19. Novērtēt atjauninājumu ietekmi uz kopēju sistēmas darbību un lietojamību.
    20. Lietot programmatūras atjauninājumus.
    21. Diagnosticēt kļūmes operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras darbībā.
    22. Atrast un analizēt operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras ģenerētus žurnālfailus.
    23. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.
    24. Lietot diagnostikas programmatūru.
    25. Novērst kļūmes operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras darbībā.
    26. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.
    27. Nodrošināt operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras aizsardzību pret ļaundabīgo programmatūru un nodrošināt datorsistēmu un vienkāršu lokālo datortīklu fizisko aizsardzību.
    28. Noteikt nepieciešamos atjauninājumus.
    29. Plānot programmatūras atjaunošanu.
    30. Koordinēt atjauninājumu ieviešanu.
    31. Lietot datu bāzes tehnoloģijas.
    32. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.
    33. Lietot pieejamos lietotāju kontu pārvaldes rīkus.
    34. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.
    35. Pārvaldīt lietotāju datu bāzes, programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.
    36. Uzstādīt, konfigurēt un noņemt vienkārša lokālā datortīkla iekārtas.
    37. Atrast un novērst kļūdas vienkārša lokālā datortīkla iekārtu konfigurācijā un vienkārša lokālā datortīkla infrastruktūrā.
    38. Izveidot sistēmu vienkāršam lokālam datortīklam, ierīkot datortīkla pieslēguma vietas un savienojumus.
    39. Automatizēt operētājsistēmu uzstādīšanas un konfigurēšanas procesus un veikt lietojumprogrammatūras, operētājsistēmu, dziņu, aparātprogrammatūras atjaunināšanu.
    40. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas Republikas normatīvus aktus, kas saistīti ar informācija tehnoloģijas jautājumiem.
    41. Lietot informācijas tehnoloģiju nozares standartus un tehnisko dokumentāciju.
    42. Izvērtēt, identificēt, plānot un veikt datu aizsardzības pasākumus, kas ir vērsti uz fiziskās piekļuves vadību, ugunsdrošību un nodrošinājuma sistēmas aizsardzību.
    43. Izvērtēt, identificēt, plānot un veikt datu aizsardzības pasākumus , kas ir vērsti uz datortīklu drošību.
    44. Lietot ugunsmūri.
    45. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.
    46. Izvērtēt, identificēt, plānot un veikt datu aizsardzības pasākumus, plānot rezerves kopijām nepieciešamo vietu datu glabātuvēs vai uz datu nesējiem.
    47. Lietot ugunsmūri.
    48. Lietot pretvīrusu programmatūru.
    49. Lietot diagnostikas programmatūru.
    50. Izvērtēt, identificēt, plānot un veikt infrastruktūras veidošanu, kas nodrošina nepārtrauktās elektrobarošanas padevi.
    51. Izvērtēt, identificēt, plānot un veikt datu aizsardzības pasākumus, plānot rezerves kopijām nepieciešamo vietu datu glabātuvēs vai uz datu nesējiem.
    52. Noteikt un īstenot datu glabāšanas un apmaiņas kārtību, izveidot datu rezerves kopēšanas plānu, veikt datu rezerves kopēšanu, atjaunot datus no rezerves kopijām.
    53. Konfigurēt datu sinhronizāciju starp iekārtām un veikt drošu datu iznīcināšanu ar lietojumprogrammatūras līdzekļiem vai speciālām iekārtām.
    54. Lietot dažādus informācijas nesējus.
    55. Sagatavot nepieciešamo lietotāju dokumentāciju.
    56. Sagatavot nepieciešamās darba instrukcijas.
    57. Lietot operētājsistēmas.
    58. Lietot teksta un grafikas redaktorus, izklājlapu redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammatūru.
    59. Lietot perifērijas ierīces.
    60. Lietot dažādus informācijas nesējus.
    61. Lietot teksta un grafikas redaktorus, izklājlapu redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammatūru.
    62. Lietot perifērijas ierīces.
    63. Lietot dažādus informācijas nesējus.
    64. Veikt lietotāju informēšanu un apmācības.
    65. Lasīt un saprast darba procesam nepieciešamos rasējumus un tehnisko dokumentāciju.
    66. Izmantot darba procesam atbilstošu tehnisko dokumentāciju, instrumentus, mērinstrumentus un materiālus.
    67. Patstāvīgi veikt datortehnikas un programmatūras uzskaiti ar atbilstošiem lietojumprogrammatūras līdzekļiem.
    68. Izmantot biroja tehniku, sagatavot un noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem.
    69. Precīzi izvērtēt pārbaudes/remonta laikā iegūtos tehniskos datus.
    70. Rūpīgi aizpildīt iekārtas pārbaudes/remonta protokolu.
    71. Izveidot datortehnikas tehnisko parametru un lietojumprogrammatūras audita struktūru, iegūt, apkopot un prezentēt nepieciešamos audita datus.
    72. Lietot diagnostikas programmatūru.
    73. Izvērtēt veicamajam darbam nepieciešamo informāciju Iegūt veicamajam darbam nepieciešamos datus Analizēt iegūto informāciju.
    74. Izdarīt secinājumus par esošās datorsistēmas darbību.
    75. Novērtēt uzlabojumu nepieciešamību un to apjomu.
    76. Sniegt iespējamo risinājumu variantus.
    77. Novērtēt iespējamos risinājuma riskus.
    78. Izveidot iepirkuma tehnisko specifikāciju un izmantot to darba procesā.
    79. Aprēķināt darba izmaksas.
    80. Sniegt priekšlikumus problēmu risināšanai un nepieciešamajiem uzlabojumiem programmatūrā un/vai datortehnikā.
    81. Komunicēt citiem saprotamā veidā.
    82. Argumentēt savu viedokli.
    83. Iegūt un izvērtēt informāciju par datorsistēmu un datortīklu projektēšanas tehnoloģijām.
    84. Veidot skices un darba rasējumus.
    85. Interpretēt datortīklu topoloģijas diagrammas.
    86. Veidot datorsistēmu projektu.
    87. Sniegt iespējamo risinājumu variantus.
    88. Novērtēt iespējamos risinājuma riskus.
    89. Izveidot iepirkuma tehnisko specifikāciju un izmantot to darba procesā.
    90. Aprēķināt darba izmaksas.
    91. Izvēlēties vispiemērotāko variantu.
    Vispārējās prasmes un attieksmes
    1. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus.
    2. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem un datorlietotājiem, uzklausīt ieteikumus un norādījumus.
    3. Sadarboties komandā, apzinoties savu atbildību kopējā darba veikšanā.
    4. Racionāli plānot savu laiku, nosakot prioritātes.
    5. Prast argumentēt savu viedokli.
    6. Izvērtēt sasniegtos mērķus, novērtējot savu un komandas darba ieguldījumu.
    7. Lietot valsts valodu.
    8. Lietot vismaz vienu svešvalodu.
    9. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.
    10. Ievērot saskarsmes kultūras un profesionālās ētikas normas. Veidot sakarības.
    11. Lietot matemātikas pamatprincipus un paņēmienus profesionālo darba uzdevumu veikšanai.
    12. Modelēt plānotā uzdevuma risinājuma gaitu.
    13. Izvērtēt datortehnikas gatavību darbam un ekspluatācijas atbilstību darba aizsardzības prasībām.
    14. Pielietot noteiktos aizsargtērpus un individuālos darba aizsardzības līdzekļus.
    15. Droši ekspluatēt tehnoloģiskās iekārtas, aprīkojumu un inventāru.
    16. Sniegt pirmo palīdzību.
    17. Īstenot evakuācijas plānu.
    18. Rīkoties ārkārtas situācijā atbilstoši noteiktajām prasībām.
    19. Pazīt drošības signālus un zīmes.
    20. Organizēt savu darba vietu atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām un ietekmei uz veselību.
    21. Izvēlēties videi draudzīgas tehnoloģijas.
    22. Racionāli izmantot resursus.
    23. Nodrošināt vides aizsardzības prasību ievērošanu darba procesā.
    24. Organizēt atkritumu utilizāciju atbilstoši darba un vides drošības prasībām.
    25. Orientēties informācijas iegūšanas avotos par nozarē notiekošo.
    26. Novērtēt savu pieredzi un kompetences.
    27. Izprast mācīšanās vajadzības karjeras izaugsmei.
    28. Sekot aktualitātēm nozarē.
    29. Kritiski novērtēt jaunu informāciju.
    30. Novērtēt savas profesionālās darbības izaugsmes iespējas.
    31. Apgūt inovatīvas tehnoloģijas profesionālo pienākumu veikšanai.
    32. Piedalīties kvalifikācijas pilnveidošanas pasākumos.
    33. Atlasīt problēmas risināšanai nepieciešamos regulējošos normatīvos aktus.
    34. Izprast jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.
    35. Pielietot IT jomas regulējošos normatīvos aktus.
    36. Pielietot informācijas tehnoloģiju izstrādes un uzturēšanas standartus.
    37. Pielietot darba aizsardzības, ugunsdrošības, civilās un vides aizsardzības prasības.

  • Kompetences

    Profesionālās kompetences
    1. Spēja uzstādīt un konfigurēt datortehniku.
    2. Spēja uzlabot datortehnikas veiktspēju, izmantojot atjauninājumus.
    3. Spēja izvēlēties un lietot atbilstošas mēriekārtas, instrumentus un programmatūru datortehnikas pārbaudē un apkopē.
    4. Spēja diagnosticēt datortehnikas lietošanas problēmas.
    5. Spēja novērst datortehnikas lietošanas problēmas.
    6. Spēja uzlabot datortehnikas veiktspēju, izmantojot atjauninājumus.
    7. Spēja veikt sīkus datortehnikas remontdarbus.
    8. Spēja veikt esošās datortehnikas, programmatūras un esošā datortīkla inventarizāciju.
    9. Spēja instalēt un konfigurēt programmatūru.
    10. Spēja uzlabot programmatūru, izmantojot atjauninājumus.
    11. Spēja diagnosticēt programmatūras lietošanas problēmas.
    12. Spēja novērst programmatūras lietošanas problēmas.
    13. Spēja novērst nesankcionētu programmatūras lietošanu.
    14. Spēja veikt esošās datortehnikas, un esošā datortīkla inventarizāciju programmatūras.
    15. Spēja izveidot lietotāju kontus.
    16. Spēja uzturēt lietotāju kontus.
    17. Spēja piešķirt lietotājam dažādas pieejas tiesības datorsistēmai.
    18. Spēja administrēt datortīkla servisus, piemēram, DHCP (Dynamic Host Configuration Protocol), DNS (Domain Name System), SNMP (Simple Network Management Protocol).
    19. Spēja administrēt datņu sistēmu.
    20. Spēja izstrādāt un realizēt informācijas sistēmas drošības politiku.
    21. Spēja nodrošināt datorsistēmas fizisko drošību.
    22. Spēja nodrošināt datortīklu fizisko un loģisko drošību.
    23. Spēja nodrošināt informācijas aizsardzību un drošību no datorvīrusiem.
    24. Spēja nodrošināt datorsistēmas nepārtraukto elektrobarošanas padevi.
    25. Spēja veidot informācijas rezerves kopijas.
    26. Spēja sagatavot nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.
    27. Spēja sniegt tehnisko atbalstu lietotājiem.
    28. Spēja konsultēt lietotājus ar dažādiem zināšanu līmeņiem.
    29. Spēja informēt lietotājus par būtiskām izmaiņām datorsistēmas vai datortīkla darbā.
    30. Spēja sagatavot nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.
    31. Spēja dokumentēt IT infrastruktūru.
    32. Spēja dokumentēt izmaiņas IT infrastruktūrā.
    33. Spēja dokumentēt lietotāju kontu pieejas tiesības un to izmaiņas.
    34. Spēja dokumentēt savu darbību.
    35. Spēja analizēt esošās datorsistēmas darbības statistiku.
    36. Spēja sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem programmatūrā un/vai datortehnikā.
    37. Spēja prezentēt savas idejas un priekšlikumus.
    38. Spēja iepazīties ar datorsistēmu un datortīklu projektēšanas tehnoloģijām.
    39. Spēja veikt datortīklu projektēšanu.
    40. Spēja veikt datorsistēmu projektēšanu.
    41. Spēja izvēlēties uzdevumu risināšanai vispiemērotāko variantu.
    Vispārējās kompetences
    1. Spēja efektīvi sadarboties komandā, pildot profesionālos darba uzdevumus.
    2. Spēja organizēt un vadīt komandas darbu.
    3. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.
    4. Spēja ievērot lietišķās saskarsmes principus.
    5. Spēja izvērtēt savu un citu cilvēku darbību, strādājot komandā.
    6. Spēja sazināties valsts valodā.
    7. Spēja pielietot profesionālo terminoloģiju vismaz divāssvešvalodās.
    8. Spējs ievērot profesionālās un vispārējas ētikas pamatprincipus un vispārpieņemtās uzvedības normas.
    9. Spēja piemērot matemātisko domāšanu, modelējot darba situācijas un plānojot darba uzdevuma izpildi.
    10. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības, dabas un vides aizsardzības prasības.
    11. Spēja atbildīgi rīkoties ekstremālās situācijās un sniegs pirmo palīdzību.
    12. Spēja racionāli izmantot resursus un ievērot vides aizsardzības prasības.
    13. Spēja lietot praksē iegūtas zināšanas un prasmes.
    14. Spēja sistemātiski pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.
    15. Spēja idejas un zināšanas īstenot praksē.
    16. Spēja sekot jaunumiem informācijas tehnoloģiju nozarē.
    17. Spēja plānot un pieņemt pamatotus lēmumus par savas karjeras izaugsmi izvēlētajā profesionālajā jomā.
    18. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu saistošo normatīvo aktu prasības.
    19. Spēja ievērot darba tiesiskās attiecības.
    20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējas ētikas pamatprincipus un vispārpieņemtās uzvedības normas.
    21. Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot prasības darba tiesisko attiecību jomā.

Kvalifikācijas ieguves nosacījumi

Iepriekšējā kvalifikācija
Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai Diploms par profesionālo vidējo izglītību
Ieguves veids 
Kvalifikācijas var iegūt izglītības programmu ietvaros vai neformāli apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas ceļā (profesionālajā izglītībā LKI 2.-4. līmenis).
?
Formāls (caur izglītības programmām)
Ieguves ilgums 
Kvalifikācijas apguves ilgums pilna laika mācībās/studijās
?
2-3 gadi

Kvalifikācijas dokuments

Kvalifikācijas izsniedzējiestāde

Augstskola:

Koledža:

Likvidēta/Reorganizēta/Mainīts nosaukums un/vai tips:

- SIA "Latvijas biznesa koledža"

Samazināt

Ietvarstruktūras līmenis

EKI līmenis

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) ir 8 līmeņi (1. – zemākais, 8. – augstākais).

EKI līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

LKI līmenis

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) ir 8 līmeņi. (1. – zemākais, 8. – augstākais).

Līmeņi raksturo apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču (mācīšanās rezultātu) sarežģītības pakāpi.

LKI ietver izglītības pakāpes, sākot no pamatizglītības (1. līmenis – speciālā pamatizglītība) un beidzot ar augstāko izglītību (8. līmenis – doktors).


Uz Jēdzienu sadaļu
?

5

Profesionālās kvalifikācijas līmenis

Līdz 2022.gada 1.augustam Latvijā pastāvēja piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu (PKL) sistēma (1. – zemākais, 5. – augstākais).

PKL sistēmā ir iekļautas tikai profesionālās izglītības kvalifikācijas (pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē).

PKL raksturo personas gatavību veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.


Uz Jēdzienu sadaļu
?

4

LKI PK līmenis:

Kas ir LKI?2

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
?

5

Kvalifikācijas joma, pakāpe un veids

Tematiskā joma (ISCED)
UNESCO izveidotā Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija - ISCED (International Standard Classification of Education).

Izglītības tematiskā joma un programmu grupa ir ISCED klasifikācijas tematiskie līmeņi.
?

Datorika (48)

Izglītības programmu grupa (ISCED)

Datorzinātnes (ISCED 2011) (481)

Kvalifikācija izglītības pakāpē
LKI iekļautās Latvijas izglītības sistēmas pakāpes:
- pamatizglītība
- vidējā izglītība
- augstākā izglītība
?

Augstākā izglītība

Kvalifikācijas veids
Latvijas izglītības veidi:
-vispārējā izglītība
-profesionālā izglītība
-akadēmiskā izglītība
?

Profesionālā augstākās izglītības kvalifikācija

Pilna vai daļēja

Pilna kvalifikācija

Nozares kvalifikāciju struktūra: Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare

Programmētājs izstrādā programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, sagatavojot un konfigurējot izstrādes vidi un rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām. Atkļūdo programmas, uzlabo programmatūras veiktspēju un izstrādes procesu, analizē programmatūras kļūdu avotus.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: Profesionālā bakalaura grāds datorzinātnēs, Programmēšanas inženieris (EKA) , Profesionālā bakalaura grāds informācijas tehnoloģijās, Programmēšanas inženieris (DU) , Profesionālā bakalaura grāds datorsistēmās, Programmēšanas inženieris (RTU) , Profesionālā bakalaura grāds informācijas tehnoloģijās, Programmēšanas inženieris (LLU) , Profesionālais bakalaura grāds informācijas tehnoloģijā, Programmēšanas inženieris (LiepU) , Profesionālā bakalaura grāds informācijas tehnoloģijās, Programmēšanas inženieris (ViA) , Profesionālā maģistra grāds datorsistēmās, Programmēšanas inženieris (RTU) , Profesionālā maģistra grāds datorvadībā un datortīklos, Programmēšanas inženieris (RTU) , Profesionālā maģistra grāds informācijas tehnoloģijā, Programmēšanas inženieris (LiepU) , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Programmēšanas tehniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Programmēšanas tehniķis , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Programmēšanas tehniķis , PIRMĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS DIPLOMS ar profesionālo kvalifikāciju: Programmētājs*

Nodrošina datortehnikas un programmatūras, kā arī datortīkla optimālo darbaspēju lietotāju vajadzībām; projektē, konfigurē un administrē datorsistēmas un datortīklus; nodrošina informācijas aizsardzību un drošību; sniedz tehnisko un konsultatīvo atbalstu lietotājiem; sagatavo nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

Kvalifikācijas tips:
Pamata kvalifikācija:
Saistīta ar: DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Datorsistēmu tehniķis , DIPLOMS PAR PROFESIONĀLO VIDĒJO IZGLĪTĪBU ar profesionālo kvalifikāciju: Datorsistēmu tehniķis , Profesionālās kvalifikācijas apliecība: Datorsistēmu tehniķis , Profesionālais maģistra grāds datorzinātnēs, Sistēmanalītiķis (RTA) , Profesionālā maģistra grāds datorsistēmās, Sistēmanalītiķis (RTU)

Saite uz nozares kvalifikāciju struktūras līmeņu aprakstu

Cita informācija

Valsts izglītības informācijas sistēma

Aktīva kvalifikācija

Kvalifikācijas izdošanas periods: 2013-2029

Pēdējie labojumi: 12.11.2024

Ievietots: 26.04.2019