Jēdzienu vārdnīca
Šajā sadaļā atrodami datubāzē kvalifikāciju aprakstos lietoto un ar kvalifikācijām saistīto jēdzienu skaidrojumi.
Izmantotie avoti ir Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī Akadēmiskās informācijas centra – Latvijas NKP (2016) izdotais pētījuma ziņojums „Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā”.
Ar kvalifikāciju ietvarstruktūru saistītie jēdzieni
Kvalifikācija (izglītības kvalifikācija)
Kvalifikācija:
1. Oficiāls vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts, t.i., dokumentāli apstiprināts novērtējums, ko iegūst, kad kompetenta iestāde konstatē, ka persona ir sasniegusi mācīšanās rezultātus atbilstoši iepriekš noteiktiem standartiem;
2. Personas pieredze un zināšanas kādā jomā.
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs. Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā. Pētījuma ziņojums (2016). 13. lpp.
Latvijas kvalifikāciju datubāzes kontekstā kvalifikācija ir valsts atzīts izglītības dokuments, kas apliecina mācību vai studiju laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences un piešķir tās ieguvējam tiesības uz tālāko izglītību un/vai darbu.
Latvijā valsts atzītus izglītības dokumentu izsniedz par sekmīgi apgrūtu akreditētu izglītības programmu, kā arī LKI 2.-4. līmenī profesionālajā izglītībā iespējams iegūt izglītības dokumentu, veicot neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanu.
Aktualizēšanas datums: 10/02/2022
Kvalifikāciju ietvarstruktūra
Instruments kvalifikāciju klasificēšanai atbilstoši noteiktam kritēriju kopumam, kas ietverts mācīšanās rezultātu līmeņu aprakstos pieaugošā sarežģītības secībā. Kvalifikāciju ietvarstruktūras var veidot dažādiem mērogiem – reģiona (piemēram, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra), valsts (piemēram, Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra) vai izglītības sektora mērogā (piemēram, Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra).
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs. Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā. Pētījuma ziņojums (2016). 14. lpp.
Aktualizēšanas datums: 08/05/2020
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI)
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) ir vienota astoņu līmeņu Eiropas atsauces sistēma, kuras mērķis ir veicināt mūžizglītību un sekmēt iedzīvotāju starpvalstu mobilitāti. Nodrošinot atsauces punktus Eiropas valstu kvalifikācijām, ar EKI palīdzību var veiksmīgāk salīdzināt un saprast dažādu Eiropas valstu izglītības kvalifikācijas.
EKI līmeņi aptver visus izglītības veidus (profesionālā, vispārējā un akadēmiskā izglītība), visas izglītības pakāpes (pamata, vidējā un augstākā izglītība, tālākizglītība), kā arī visas izglītības formas (formālā, neformālā un ikdienas izglītība).
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs Nacionālais koordinācijas punkts
Aktualizēšanas datums: 08/05/2020
Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra (NKI)
Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra (NKI) ir valsts līmeņa atsauču sistēma, kurā pa līmeņiem ir sakārtotas kādas valsts izglītības sistēmā piešķirtās kvalifikācijas. NKI struktūra, uzbūve un funkcijas jāveido, balstoties uz EKI, taču par detaļām un reālo NKI nozīmi kvalifikāciju sistēmā ir jāvienojas katras valsts sociāliem partneriem, ņemot vērā nacionālās izglītības tradīcijas un kontekstu, kā arī iesaistīto pušu intereses.
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs Nacionālais koordinācijas punkts. Par EKI
Ievietošanas datums: 08/05/2020
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra (LKI)
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir astoņu līmeņu sistēma, kas aptver izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un visus izglītības veidus (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, akadēmiskā izglītība), kā arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kvalifikāciju. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņus raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti. Katrā nākamajā līmenī ir ietvertas iepriekšējam līmenim noteiktās zināšanas, prasmes un kompetence.
Avots: Izglītības likums 8.1 pants. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra
| Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi ir šādi: | |
| 1. | Pirmais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt elementāras zināšanas un izmantot tās elementāru praktisku uzdevumu veikšanai speciālista uzraudzībā. |
| 2. | Otrais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamatzināšanas un izmantot tās vienkāršu praktisku uzdevumu veikšanai konkrētā jomā daļēji patstāvīgi speciālista uzraudzībā. |
| 3. | Trešais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispārējas zināšanas un izmantot tās dažādu uzdevumu veikšanai nemainīgā un stabilā vidē, uzņemoties atbildību par darba rezultātu. |
| 4. | Ceturtais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas zināšanas un patstāvīgi plānot un organizēt darbu attiecīgajā jomā, uzņemoties atbildību, strādājot individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu. |
| 5. | Piektais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas un specializētas attiecīgajai jomai atbilstošas zināšanas; spēja izmantot analītisku pieeju praktisku problēmu risināšanai attiecīgajā profesijā mainīgā vidē; spēja izprast savas darbības jomu plašākā sociālajā kontekstā, piedalīties attiecīgās nozares attīstīšanā, izvērtēt savu un citu cilvēku darbību. |
| 6. | Sestais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamata un specializētas zināšanas nozarē un izmantot tās profesionālas, mākslinieciskas, inovatīvas vai pētnieciskas darbības veikšanai; spēja izmantot zinātnisku pieeju problēmu risināšanai, uzņemties atbildību un iniciatīvu; spēja pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos apstākļos. |
| 7. | Septītais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt padziļinātas un plašas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā; spēja patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes pētnieciskas, mākslinieciskas vai augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai mainīgos apstākļos; spēja patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā. |
| 8. | Astotais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes; spēja parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā un dažādu jomu saskarē; spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju un īstenot apjomīgus zinātniskus projektus; spēja, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus. |
Avots: Izglītības likums 8.1 pants. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra
Aktualizēšanas datums: 20/09/2024
Izglītības sistēmas jēdzieni
Izglītības pakāpe
Pabeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi.
Avots: Izglītības likums. 1. pants. Likumā lietotie termini: https://likumi.lv/doc.php?id=50759
Latvijas izglītības sistēma ir organizēta četros secīgos posmos jeb izglītības pakāpēs:
1) pirmskolas izglītība;
2) pamatizglītība;
3) vidējā izglītība;
4) augstākā izglītība.
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai ir pielīdzinātas pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpēs iegūstamās kvalifikācijas.
Aktualizēšanas datums: 08/05/2020
Izglītības veids
Latvijā ir trīs izglītības veidi:
1) vispārējā izglītība – apgūst pirmskolas, pamatizglītības, un vispārējā izglītības pakāpē;
2) profesionālā izglītība – apgūst pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē;
3) akadēmiskā izglītība – apgūst augstākās izglītības pakāpē.
Avots: Izglītības likums. 6. pants. Izglītības veidi
Aktualizēšanas datums: 08/05/2020
Akreditācija
Akreditācija ir process, kura ietvaros vērtē izglītības iestādes un/vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
Izglītības iestādes un izglītības programmas akreditācija dod tiesības izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētās izglītības programmas apguvi.
Avots: Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājaslapa: https://www.ikvd.gov.lv/lv/izglitibas-iestadem/akreditacija
Izglītības programmas akreditācija – tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentus par konkrētās izglītības programmas apguvi. Akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
Avots: Izglītības likums. 1. pants. Likumā lietotie termini: https://likumi.lv/doc.php?id=50759
Augstskolas vai koledžas akreditācija – augstskolas vai koledžas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas vai koledžas statusu.
Avots: Augstskolu likums. 1. pants. Likumā lietotie termini: https://likumi.lv/ta/id/37967-augstskolu-likums
Aktualizēšanas datums: 10/02/2022
Mācīšanās rezultāti (studiju rezultāti)
Mācīšanās rezultāti – zināšanu, prasmju, kompetenču kopums, ko persona ir apguvusi mācīšanās procesā un spēj demonstrēt.
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs. Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā. Pētījuma ziņojums (2016). 17. lpp.
Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (EKI) kontekstā mācīšanās rezultāti skaidroti kā apgalvojumi par to, ko skolēns/audzēknis/students zina, saprot un spēj paveikt kāda mācību posma noslēgumā. Mācīšanās rezultāti ir izteikti trīs kategorijās vai dimensijās: zināšanas, prasmes un kompetences (atbildība un autonomija no 2017. gada).
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs Nacionālais koordinācijas punkts. Par EKI: http://www.nki-latvija.lv/par-eki
LKI līmeņu apraksti balstās uz mācīšanās rezultātiem, izsakot tos trīs dimensijās:
1) zināšanas (zināšanas un izpratne);
2) prasmes (spēja pielietot zināšanas, komunikācija, vispārējās prasmes);
3) kompetences (analīze, sintēze un novērtēšana).
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs Nacionālais koordinācijas punkts. Par LKI
Studiju rezultāti – studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetences kopums.
Avots: Augstskolu likums. 1.pants. Likumā lietotie termini
Aktualizēšanas datums: 30.04.2024.
Zināšanas, prasmes, kompetences
Zināšanas – atziņu kopums, kas ir apgūts mācīšanās, darba un dzīves pieredzē.
Prasmes – māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam.
Kompetences – zināšanu, prasmju, attieksmju, vērtību un emociju elastīgs un dinamisks kopums konkrētas darbības veikšanai.
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs. Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā. Pētījuma ziņojums (2016). 17. lpp.
Vispārējās un profesionālās izglītības iestādes formulē plānotos un sasniedzamos mācīšanās rezultātus (studiju rezultātus) saskaņā ar atbilstošajiem valsts izglītības standartiem un (ja attiecas) profesijas standartiem.
Augstākās izglītības iestādes studiju rezultātus formulē atbilstoši studiju programmas mērķim un uzdevumiem, saskaņā ar LKI/ EKI līmeņu aprakstiem.
Ievietošanas datums: 08/05/2020
Valsts izglītības standarts
Dokuments Latvijā, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu.
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs. Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā. Pētījuma ziņojums (2016). 21. lpp.
Izglītības iestādes izmanto atbilstošos valsts izglītības standartus, veidojot izglītības programmas, kuru noslēgumā var iegūt Latvijas kvalifikāciju datubāzē apkopotās kvalifikācijas.
Valsts izglītības standarti regulē pirmsskolas izglītību, vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību.
Aktualizēšanas datums: 08/05/2020
Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija jeb Tematiskā joma (ISCED)
Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (The International Standard Classification of Education, ISCED) ir Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) izveidota starptautiska references klasifikācija, lai organizētu izglītības programmas un saistītās kvalifikācijas pa līmeņiem un laukiem.
Avots: Eiropas Komisija. Education and Training. The International Standard Classification of Education (ISCED): https://ec.europa.eu/education/international-standard-classification-of-education-isced_en
Latvijā MK noteikumi „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (zaudējis spēku 01.06.2017.) reglamentēja izglītības programmu atbilstību ISCED 2011 klasifikācijai. Šobrīd izglītības programmu atbilstību ISCED 2013 klasifikācijai reglamentē MK noteikumi „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.
Papildus informāciju par ISCED Latvijā ir atrodama Centrālās Statistikas pārvaldes vietnē: https://www.csb.gov.lv/lv/ISCED
Aktualizēšanas datums: 08/05/2020
Ar profesionālajām kvalifikācijām saistītie jēdzieni
Profesionālās kvalifikācijas līmenis
Profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL) — Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.
Avots: Profesionālās izglītības likums 1.pants. Likumā lietotie termini.
| Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā | PKL | LKI |
| Pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt elementārus praktiskus uzdevumus speciālista uzraudzībā. | 1. | 1. |
| Otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju daļēji patstāvīgi veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības jomā. | 2. | 2. |
| Trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu. | 3. | 3. |
| Ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana. | 4. | 4. |
| Piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu. | 5. | 5. |
| Sestais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgu lēmumu pieņemšanai un problēmu risināšanai nozarē vai profesijā mainīgos apstākļos, izmantojot specializētas zināšanas profesionālās darbības jomā. | 6. | 6. |
| Septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai neprognozējamos apstākļos, sarežģītu profesionālu problēmu formulēšanai un kritiskai analīzei, izmantojot padziļinātas un plašas zināšanas profesionālās darbības jomā, kā arī patstāvīgu lēmumu pieņemšanai, integrējot dažādu jomu zināšanas un dodot ieguldījumu profesionālās darbības metožu attīstībā. | 7. | 7. |
| Astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgai ideju izvirzīšanai, kritiskai analīzei, sintēzei un izvērtēšanai, radot jaunas zināšanas vai izpratni par esošām zināšanām un to lietošanu praksē, risinot nozīmīgus inovāciju vai jaunrades uzdevumus profesionālās darbības jomā. | 8. | 8. |
Avots: Profesionālās izglītības likums 5. pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā
Aktualizēšanas datums: 19/09/2024
Nozaru kvalifikāciju struktūras (NKS)
Nozares kvalifikāciju struktūra ir nozares profesiju vispārīgs raksturojums, kā arī nozares profesijās ietilpstošo specializāciju un saistīto profesiju pārskats, kurā norādīti profesionālās kvalifikācijas līmeņi profesijām un specializācijām.
Avots: Valsts izglītības satura centrs. Nozaru kvalifikāciju struktūras
Nozaru kvalifikācijas struktūras ir pieejamas Valsts izglītības satura centra tīmekļa vietnē.
Ievietošanas datums: 08/05/2020
Profesijas standarts
Profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
Profesijas standartā papildus var iekļaut:
1) prasības attiecībā uz darba tirgū atpazīstamu kvalifikācijas daļu, kas ir sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienība vai vienību kopums noteikta darba pienākuma veikšanai;
2) prasības attiecībā uz specializāciju, kas ir profesionālajai kvalifikācijai atbilstoša šaurāka profesionālās darbības joma, kuras uzdevumu veikšanai nepieciešama papildu kompetence;
3) prasības attiecībā uz saistītu profesionālo kvalifikāciju, kas ir profesionālā kvalifikācija ar kopīgām kompetencēm vienā vai vairākos profesionālās kvalifikācijas līmeņos.
Avots: Profesionālās izglītības likums 24.pants
Profesijas standarti pieejami Valsts izglītības satura centra datubāzēs:
- Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības
- Visi profesijas standarti
Aktualizēšanas datums: 19/09/2024
Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija (ISCO-08)
Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija (International Standard Classification of Occupations, ISCO), kuru izstrādājusi Starptautiskā darba organizācija (International Labour Organisation, ILO), ir informācijas sakārtošanas sistēma, kas tiek izmantota profesiju klasificēšanai un grupēšanai.
Avots: International Labour Organisation. ISCO: International Standard Classification of Occupations
ISCO-08 klasifikators nodrošina starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Latvijas profesiju klasifikācija veidota, piemērojot ISCO-08 principus.
Vairāk informācijas par ISCO-08 latviešu valodā ir atrodama Centrālās Statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē.
Aktualizēšanas datums: 08/05/2020
Citi LKD lietotie jēdzieni
Kvalifikācijas izsniedzējiestāde
Izsniedzējiestāde – kompetenta iestāde, kura ir tiesīga izsniegt izglītības dokumentus.
Avots: Akadēmiskās informācijas centrs. Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā. Pētījuma ziņojums (2016). 22. lpp.
Latvijā tā ir valsts akreditēta izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kur izsniedz izglītības dokumentu. Tiesības izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu jeb kvalifikāciju ir piešķirtas akreditētām izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem. Izglītības iestādēm jāīsteno akreditētas izglītības programmas.